Satiksmes ministrs Linkaits grēkāžus atrod visur, tikai ne savā azotē
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) tikko “uzbraucis” savam priekšniekam – premjeram Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”), viņu apvainojot mobingā, jo valdības vadītājs pieprasījis no pārvadātāju konkursa saraksta izņemt nodokļus nemaksājošu autopārvadītāju. Šī nav pirmā reize, kad Satiksmes ministrija un tās vadītājs atrod “grēkāžus no malas”.
Pie neveiksmēm, kas vajā Satiksmes ministrijas atbildības jomas un liek tām sprunguļus riteņos, vaininieki rodami gan Lietuvā un Krievijā, gan valdības vadītājā un Covid-19 krīzē. Pati Satiksmes ministrija gan esot balta un pūkaina.
Kariņš draudot satiksmes ministram
Visnotaļ skarbu kritiku premjers Kariņš šonedēļ izdzirdēja no satiksmes ministra. Kariņš ministram esot pieprasījis mainīt autobusu pārvadājumu iepirkuma rezultātus, no uzvarētāju saraksta izslēdzot nodokļus gandrīz nemaksājošu, nesen izveidoto uzņēmumu ar visai šaubīgu reputāciju – Latvijas sīkfirmas “Sabiedriskais autobuss” un Lietuvas uzņēmuma “Vlasava” apvienību, kas uzvarējusi teju ceturtdaļā no lotēm.
Linkaita un Kariņa saruna neesot bijusi visai koleģiāla, to vismaz var spriest pēc ministra teiktā portālam Nra.lv, ka Kariņš stundu paceltā balsī draudēja nedot naudu reģionālajiem pārvadājumiem: “Pretī saņēmu paaugstinātā balsī apmēram stundu ilgu vārdu virknējumu par to, ka, ja tu neizslēgsi vienu konkrētu uzņēmumu no konkursa, tad mēs tev atņemsim naudu reģionālajiem pārvadājumiem.
Es kā politikā jauns un nepieredzējis, līdz šim ar politisko mobingu neesmu saskāries, bet nu es, kamēr šajā amatā būšu, šādiem spiedieniem nepakļaušos. Tas ir skaidrs”.
Linkaits atteicās mainīt konkursa rezultātus, jo tā gadījumā valstij varētu rasties 27 miljonu eiro lieli zaudējumi. To, ka jaundibinātā firma desmit gadus ar vislētāk piedāvātajām cenām un ne to labāko reputāciju spēs godprātīgi pārvadāt pasažierus Linkaits gan neminēja.
Tālāk no “Latvijas Pasta”
Bet šis nav vienīgais pēdējā laika Kariņa “uzbrukums” Satiksmes ministrijai. Maija vidū ministru prezidents Jauns.lv norādīja, ka sagaida izsvērtus risinājumus no satiksmes ministra, kura atbildībā ir pasta pakalpojumu nozare, lai “Latvijas Pasts” pakalpojumu (preses piegādes – red.) tarifi būtu samērīgi un pakalpojumi būtu pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem un drukātajiem masu informācijas līdzekļiem”.
Savukārt Satiksmes ministrijā Jauns.lv teica, ka šo problēmu premjers uzdevis risināt ne tikai satiksmes, bet arī kultūras ministram, kura atbildības joma ir mediju politika. Un šis jautājums pirmām kārtām ir Kultūras ministrijas atbildība.
Tādējādi ministrs no sevis novēla slogu ielaisties diskusijās par “Latvijas Pasta” darbību, kurš, starp citu, pēdējā laikā tā vietā, lai nodrošinātu lētākas iekšzemes vēstules, preses un pensiju piegādes, nodarbojas ar “lielo biznesu” – Ķīnas sūtījumu tranzītlidmašīnu apkalpošanu un pakomātu tīkla izveidi.
Vilcieni ripo bedrē
Tāpat Linkaits arī pārņēmis savu priekšgājēju “labo tradīciju” – tikai runāt par dzelzceļa attīstību, tai laikā, kad tas pa sliedēm ripo iekšā aizvien lielākā bedrē.
* Saskaņā ar plāniem, “Rail Baltic” dzelzceļa līnijas būvniecība būtu jāpabeidz 2025. gadā, un vilcieniem jāsāk kursēt 2026. gadā. Satiksmes ministrs Linkaits īsi pēc stāšanās amatā sacīja, ka projekts jau ir iekavējies par diviem, divarpus gadiem. Kad projektu izdosies pabeigt, neviens nezina. Arī tagad to neviens nevar pateikt. Tikai vaininieki jau nav mūsu pusē, bet šoreiz dienvidos.
Eiropas Komisija, lai projektam saņemtu Eiropas finansējumu, aicināja novērst interešu konfliktus “Rail Baltica” būvniecības procesā. Kad pirms dažiem mēnešiem Linkaitam jautāja, vai varam cerēt, ka tagad viss sakārtots, viņš atbildēja: “Jautājiet lietuviešiem”.
* Tāpat jau nez kuru reizi pagarināta pieteikšanās akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens" iepirkumā par astoņu jaunu pasažieru pārvadāšanai paredzētu dīzeļvilcienu piegādi. Šoreiz pie vainas bijusi Covid-19 krīze, kas pretendentiem nav ļāvusi savlaicīgi sagatavot pieteikumus.
* Pirms gada Linkaits lepni izbrauca vilciena vagonā no Rīgas uz Bolderāju un stāstīja, ka pasažieru vilciens šajā maršrutā varētu tikt ieviests tuvāko divu līdz trīs gadu laikā. Pēc tam gan vairs nekas par to nav dzirdēts.
* Pirms divarpus mēnešiem tika izbeigts daudz slavinātais 441 miljona eiro vērtais Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts. Iemesls – no Krievijas vairs pa dzelzceļu netiek vests tik daudz kravu.
Iespējams, ka dzelzceļa uzņēmumiem pašreiz nav tas labvēlīgākais laiks, bet minētajos gadījumos pat netiek pieļauts, ka neizdošanās vaina jāmeklē arī pašu mājās: “Rail Baltica” lielākās problēmas rada Lietuva, elektrifikācija jāpārtrauc Krievijas īstenotās ģeopolitikas dēļ, dīzeļvilcienus nevar iepirkt koronavīrusa krīzes dēļ…
