Nosauktas ģenerālprokurora amata kandidātu Ilstera un Jurisa prioritātes

Kā pirmo ģenerālprokurora kandidātu Tieslietu padome šodien uzklausīja Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokuroru Jāni Ilsteri.

Viņš savā prezentācijā minēja to, ka pirmais vēlamais darbs būtu prokuratūras nostiprināšana Satversmē. Tas nepieciešams vērtējot procesus pasaulē, lai gan šobrīd var priecāties, ka Latvijas prokuratūras neatkarība nav apdraudēta, tomēr viņš minēja Polijas un Ungārijas piemērus, kas liecina par pretējo. Viņaprāt, mūsdienu politiskā konjunktūra mainās, taču politiķiem Satversmes grozīšana ir daudz grūtāks process, nekā parastu likumu izmaiņas.

Ilsteris starp savām prioritātēm minēja uzticības atgūšanu prokuratūrai, lai gan šajā jomā ir jāiegulda liels darbs. Minētais nozīmē to, ka pašiem prokuroriem sabiedrībai jāskaidro savi lēmumi dažādās lietās.

Tāpat Ilsteris uzskata, ka jāceļ prokuratūras veikto lietu uzraudzības kvalitāte, tāpēc šajā jautājumā būtiska ir sadarbība ar Iekšlietu ministriju un Valsts policiju, kuras pārziņā ir lielākā daļa no Latvijā reģistrēto noziegumu izmeklēšanas. Lai to veicinātu, ir arī jādomā par izmaiņām normatīvajos aktos, kas ļautu uzraudzību stiprināt.

Pēc Ilstera domām policijai sākotnējā stadijā pašai būtu jāveic izmeklēšana bez prokurora darbības, proti, tas būtu vairāk attiecināms uz mazāk svarīgu krimināllietu izmeklēšanu, jo policijai būtu jābūt kvalificētai to izdarīt bez prokuroru norādījumiem. Taču arī šajos gadījumos būtu jābūt kopsaucējiem kā pildīt uzdevumus, jo prokurors uz tiesu nesūtīs nekvalitatīvi sagatavotu lietu.

Patlaban Latvijā tiesu varas reforma ir beigusies, savukārt Valsts policijā reforma turpinās. Tas nozīmē, ka arī prokuratūras struktūru nepieciešams izveidot efektīvāku. Kā piemēru viņš minēja to, ka patlaban no deviņām prokuratūrām katrā ir trīs prokurori un viens virsprokurors.

Ilsteris atgādināja, ka ģenerālprokuroram ir tiesības noteikt prokuroru štata vietas. Tas nozīmē, ka ar "štata vietām var operēt, ja vienā vai otrā rajonā ir problēmas ar lietu uzraudzību."

Attiecībā uz lietu iztiesāšanas ilgumu, Ilsteris uzskata, ka nepieciešams prokuratūrā sagatavot konkrētas vadlīnijas, kuru ievērošana palīdzētu lietu skatīšanā.

Ilsteris arī kritizēja situāciju, kad, virsprokuroram ieņemot 20 gadus savu amatu, rodas stagnācija. 

Tāpat Ilsteris atbildot uz jautājumiem, kritizēja to, ka prokuratūra savā darbā vāji piemēro vispārīgos tiesību principus, kas īpaši bija vērojams Latvijas pilsones Kristīnes Misānes gadījumā. "Ja Satversme šos principus aizsargā, tad kāpēc mēs šīs normas nepiemērojam," jautāja Ilsteris. 

Kā otru kandidātu Tieslietu padome uzklausīja Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroru Juri Jurisu, kurš lielu daļu savas karjeras veltījis finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanai.

Viņš savā prezentācijā minēja to, ka vienam no pamatvirzieniem jābūt korupcijas, ekonomisko, finanšu un terorisma noziegumu apkarošanai, jo ārvalstu partneri šajā jomā sagaida no Latvijas konkrētus rezultātus. Jau tagad gada laikā Latvijas atbildīgās institūcijas daudz izdarījušas, lai Latvija netiktu iekļauta pelēkajā sarakstā, taču tas nav iemesls, lai ieslīgtu pašapmierinātībā.

Arī Juriss savā prezentācijā minēja pirmstiesas uzraudzības problēmu, kas kļuvusi jau ilgstoša. Viņaprāt, svarīgi saprast ar kādiem pasākumiem minētā problēma būtu risināma, un nepieļāva, ka risinājumi būtu tikai formāli. "Ja baltu auto pārkrāsos sarkanu, tad ātrāk tas nebrauks. Reformu reformas pēc nevar veikt! Tāpēc jāskatās kā prokurors tiek iesaistīts jau agrīnajās izmeklēšanas darbībās, kā viņš kontrolē šos procesus un saskaņo darbības plānu. Savukārt virsprokuroram jābūt sapratnei, vai minimālais pierādījumu standarts ir sasniegts," uzsvēra Juriss.

Juriss vērsa uzmanību, ka ģenerālprokurors nedrīkst "ķerties klāt konkrētam kriminālprocesam un dot norādījumus kā izmeklēt", taču ģenerālprokurors un prokuratūras komanda var ieteikt virzienu kā uzlabot izmeklēšanu. Atsevišķu noziegumu izmeklēšanas efektivitātes palielināšanā Juriss saredz risinājumu sava veida platformas izveidē. Šādā platformā speciālisti no atbildīgām iestādēm apspriestos par aktuāliem noziegumiem un sniegtu savu zināšanu ekspertīzi vai ieteikumus problēmu risināšanā.

Tāpat Juriss uzskata, ka Latvijā nepieciešams noteikt minimālo pierādījumu standarts.

Attiecībā uz kriminālprocesu ilgumu, Juriss minēja to, ka šajā jomā jāpilnveido normatīvie akti. Jau patlaban Saeimas Juridiskajā komisijā apstiprināti grozījumi, kas šajā jomā sniegtu efektu. Tajā pašā laikā viņš vērsa uzmanību, ka lietu raitākā virzīšanā daudz kas atkarīgs no pašiem darba veicējiem - izmeklētāja, prokurora un tiesneša.

Juriss kļūstot par ģenerālprokuroru pievērstos arī prokuratūrai iekļaušanai starptautiskajā sistēmā

Tāpat viņš uzskata, ka nepieciešama sabiedrības uzticības palielināšana prokuratūrai. Plašsaziņas līdzekļi ir ceturtā vara, tāpēc ir svarīgi saprast, lai prokuratūras darbs nešķistu vienmuļš, prokuroriem jāiemācās izskaidrot dažādas situācijas.

Juriss savā prezentācijā arī pakavējās pie prokuroru apmācības sistēmas uzlabošanas un nepieciešamības uzlabot prokuratūras informācijas sistēmas, kā arī uzsvēra, ka būtiska ir prokuroru un prokuratūras darbinieku darba apstākļu uzlabošana.

Vaicāts par ģenerālprokurora publisko lomu, Juriss atbildēja, ka ir jāiedibina pozitīvā komunikācija, lai atvieglotu sabiedrības spiedienu uz policiju un prokuratūru. "Daudz varam runāt, ko darīt, taču sabiedrība vairāk novērtē to, kas paveikts. Jābūt risinājumiem, tad komunikācija uzlabojas," piebilda Juriss.

Patlaban Tieslietu padome uzklausījusi vien divus no ģenerālprokurora kandidātiem - Ilsteri un Jurisu.

Jau ziņots, ka Tieslietu padome šodien uzklausa ģenerālprokurora amata pretendentus un lems par piemērotāko kandidātu, kuru virzīt iecelšanai amatā.

Uz ģenerālprokurora amatu kandidē Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12.Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs. 

Tieslietu padome uzklausīs visus ģenerālprokurora amata kandidātus. Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.