Dumpis norāda, ka slimnīcām būs jāturpina strādāt trauksmes režīmā
Kamēr Latvijā būs Covid-19 gadījumi, slimnīcām būs jāturpina strādāt trauksmes režīmā, un tas pats par sevi ir milzīgs slogs, kas padara ārstniecības procesu lēnāku un dārgāku, sociālajā vietnē "Twitter" uzver Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.
Viņš norāda, ka ir arī nopietni aktualizējies telpu jautājums.
"Ar to jārēķinās, pieņemot jaunus atvieglojumus," skaidro Dumpis.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā līdz 9.jūnijam izsludināta ārkārtējā situācija. Pagaidām to plānots nepagarināt, tomēr saglabājot arī dažādus ierobežojumus. Vienlaikus arī notiek diskusijas par iespējamu esošo ierobežojumu atvieglošanu.
Kamēr būs COVID-19 gadījumi LV, slimnīcām būs jāturpina strādāt trauksmes režīmā. Tas pats par sevi ir milzīgs slogs, kas padara ārstniecības procesu lēnāku un dārgāku. Arī nopietni aktualizējies telpu jautājums. Ar to jārēķinās, pieņemot jaunus atvieglojumus.
— Uga Dumpis (@udumpis) May 29, 2020
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs Pēteris Stradiņš intervijā žurnālam "Ir" ceturtdien uzsvēra, ka slimnīcas ēkas un telpas ir absolūti nepiemērotas pandēmijas situācijai, un tās arī normālos apstākļos ir nepiemērotas mūsdienu medicīnai. Viņš pauda sašutumu par gauso virzību jaunu telpu izbūvē un politiķu lēmumiem no krīzes risināšanai aizņemtās naudas medicīnai atvēlēt, viņaprāt, niecīgu daļu.
Viņš stāsta, ka Sirds ķirurģijas centra nodaļā ir palātas, kur pēc sirds operācijām atrodas seši pacienti, jo mazāku skaitu ievietot nevar atļauties. "Tas nav normāli - gan psiholoģiski, gan medicīniski un tehniski - nav distances, nav nepieciešamās ventilācijas. Nav elementāru mūsdienu prasībām atbilstošu apstākļu," sašutumu pauž mediķis.
Viņš uzsver, ka ir grūti nodrošināt apstākļus, kādi nepieciešami pandēmijas laikā, saorganizēt pacientu izretošanos telpās, it sevišķi tajos korpusos, kas "ir praktiski graustu stāvoklī". "Pārejam uz mazāku gultu skaitu palātās, cenšamies darīt visu, ko varam," viņš stāsta.
Stradiņš atzīst, ka slimnīcai faktiski ir jauns puskorpuss - tajā atrodas ambulatorā daļa un iekšķīgo slimību nodaļas. Tas atbilst mūsdienu medicīnas standartiem, bet ir daudz par maz - visa pārējā medicīna, ieskaitot neatliekamo palīdzību, ķirurģiju, dzemdniecību, kardioloģiju un daudz ko citu, atrodas pilnīgi nepiemērotās telpās, uzsver mediķis.
"Kā tiksim galā, kamēr rit Covid-19 krīze? Celtniekiem jānāk slimnīcu vecajās ēkās un jāveic pārbūve - kabinetos, pieņemšanas zonās. Tas būtu labi arī ekonomikas sildīšanai. Ja to nevar, jādara kā citās valstīs - jāīrē konteineri vai moduļi, ko likt pie slimnīcas ēkām un daļēji jāorganizē pacientu plūsma tur," uzsver Stradiņš.
Viņš arī atklāj, ka Stradiņa slimnīca šobrīd ir 90-100% noslogota, kas pandēmijas apstākļos, viņaprāt, ir nepieņemami, jo ja kaut kas pēkšņi notiek un jāārstē papildus, nav resursu.
"Ir laiks runāt par visas valsts medicīnas saprotamu struktūru un uzdevumu sadalīšanu. Krīze pierādījusi, ka struktūrai ir jābūt - arī reģionālajām slimnīcām jāuzņemas daļa grūtās nastas. [..] Lai cik nepatīkami vietējām pašvaldību varām, ir jārada precīza stacionārās un ambulatorās medicīnas sistēma - kura slimnīca kādus pacientus ārstē un kā pacienti tiek pārvesti, ja tas nepieciešams," viņš uzsver.