Sieviete Aizkraukles pusē ziņo par policista pārkāpumiem, bet pati izpelnās administratīvo lietu

Par starpgadījumu Aizkraukles novadā portālā “Facebook” vispirms izteicās Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns, pēc VID datu noplūdes skandāla sabiedrībā plašāk pazīstams ar iesauku Neo.

“Vai kādam vēl ir tā gadījies, ka zvani uz Covid-19 oficiālo tālruni, lai informētu par iespējamu pārkāpumu, bet pie tevis atbrauc policija un liek “pūst trubiņā” un doties uz ekspertīzi? Un ja nu vēl tā sagadījies, ka iespējamais pārkāpējs ir pats policists, kuru uzticamie dienesta biedri nekavējoties steidz glābt... Vai tikai man tā šķiet, ka izskatās pēc pārkāpuma piesegšanas un vēršanās pret to personu, kkura sniegusi informāciju par to?” sociālajā tīklā “Facebook” raksta Poikāns.

Pēc sūdzības par policistu skaidroties nākas pašai

“Facebook” ieraksta turpinājumā teikts: “Un tā – skatos materiālos: 19. aprīlī, dažas dienas pēc publiski izskanējušās informācijas, ka Valsts policijas Aizkraukles iecirknī kādam darbiniekam ir atklāts Covid-19 un vēl 46 policistiem bijusi jāveic kolektīvā pārbaude, kāda iedzīvotāja pamanīja, ka policists no šī iecirkņa atbraucis ciemos pie viņas kaimiņiem, un piezvanīja uz Covid-19 tālruni, lai noskaidrotu, vai tas ir droši un vai nav pārkāpti karantīnas vai pašizolācijas noteikumi. Par lielu pārsteigumu, pēc laiciņa pie apzinīgās iedzīvotājas atbrauca policija un nevis pārbaudīja, vai viņu kolēģis tiešām atradās pie kaimiņiem, bet centās inkriminēt viltus izsaukumu, liekot "pūst trubiņā", bet, kad neizdevās iecerētais "pozitīvais" rezultāts, lika braukt ar viņiem uz slimnīcu, lai veiktu ekspertīzi. Pēc tam ciema iedzīvotāja mēģināja noskaidrot IDB [Valsts policijas darbu uzraugošais Iekšējās drošības birojs], vai policijas darbinieki rīkojās likumīgi. Dīvainas "sakritības" dēļ 7. maijā pret viņu tika ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta pēc 167. panta. (sīkais huligānisms) un pēc 172. 2. panta. (fiziska un emocionāla vardarbība pret bērnu). Jāpiebilst, ka sievietei bērnu nav. Manuprāt, šis nu ir gadījums, kuram ir vērts pasekot līdzi un iedziļināties detalizētāk.”

Sākotnējais ieraksts izpelnījies arī vērā ņemamu "Facebook" lietotāju uzmanību - ar to dalījušies 209 cilvēki:

Pavisam drīz to, ka šāda veida izsaukums patiešām noticis, apstiprināja arī Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvalde (ZRP), savā oficiālajā “Facebook” kontā sniedzot komentāru par situāciju.

Policija apgalvo, ka stāstītais neatbilst patiesībai

Taču VP skaidrojumi un notikušā atstāsts būtiskās vietās nesakrīt ar to, kā incidentu Aizkrauklē sociālajos tīklos sākotnēji aprakstījis Ilmārs Poikāns, atsaucoties uz saviem avotiem.

VP apgalvo, ka “internetā izplatītā informācija par negodprātīgiem policistiem neatbilst faktiskajiem apstākļiem.”

VP paziņojumā “Facebook” konkrēti teikts, ka, kopš 19. maija internetā tiek izplatīta informācija par to, ka policijas darbinieki rīkojušies pretlikumīgi, pārkāpjot ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus, kā arī ļaunprātīgi izmantojuši dienesta stāvokli, turklāt iedzīvotāji tikuši aicināti sūtīt ziņas par konkrētu policijas darbinieku uz privātu e-pasta adresi.

(Jāpiebilst, ka sava “Facebook” ieraksta beigās LU pētnieks aicināja cilvēkus uz e-pastu sūtīt papildu informāciju par konkrētu VP Aizkraukles iecirkņa likumsargu, nosaucot viņu vārdā/uzvārdā.)

“Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvalde (ZRP) informē, ka minētie notikumi neatbilst faktiskajiem apstākļiem, kā arī aicina gadījumos, kad ir aizdomas par iespējamiem likumsargu prettiesiskiem pārkāpumiem, par to ziņot Valsts policijai. Otrdien, 19. maijā, sociālajās vietnēs tika ievietota informācija, ka 19. aprīlī kāda persona, balstoties uz VP sniegtajām ziņām, ka ZRP Aizkraukles iecirknī vienam likumsargam ir apstiprināta saslimšana ar Covid-19, telefoniski ziņojusi par policijas darbinieku, kurš, iespējams, pārkāpis aizliegumus, kas noteikti koronavīrusa izplatības ierobežošanai. VP ZRP informē, ka minētās ziņotājas norādītajam policistam nebija noteikts atrasties ne stingrā izolācijā mājās, ne arī karantīnā, turklāt viņš tajā dienā aizveda pārtikas produktus savas ģimenes loceklim un nepārkāpa fiziskās distancēšanās ierobežojumus,” teikts VP ZRP paziņojumā.

Turpmāk teikts, ka, reaģējot uz 19. aprīlī saņemto informāciju, ko ziņotāja sniedza telefoniski, VP ZRP Aizkraukles iecirkņa darbinieki nekavējoties devās uz viņas norādīto adresi, kur atrodoties policists, kurš, viņasprāt, pārkāpj ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus.

Pa ceļam uz notikuma vietu likumsargi esot uzzinājuši, ka viņu kolēģis jau ir aizbraucis, tāpēc devušies uz ziņotājas dzīvesvietu un paskaidrojuši sievietei, ka viņas norādītais policists ir vesels un nav pārkāpis Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

“Pēc likumsargu aizbraukšanas minētā sieviete devās uz kaimiņmāju, kur centās noskaidrot notikušo, agresīvi uzvedoties un izmantojot necenzētu leksiku bērnu klātbūtnē, tāpēc tika izsaukta policija un uzrakstīts iesniegums par huligānisku uzvedību un emocionālo vardarbību pret bērnu no agresīvās sievietes puses. VP ZRP likumsargi veica resorisko pārbaudi un 7. maijā uzsāka administratīvo lietvedību pēc 167. panta par sīko huligānismu un 172.2 panta par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu,” par iepriekš izskanējušo pret sievieti uzsākto lietvedību apstiprināja un skaidroja VP ZRP.

“Facebook” publicētajā policijas paziņojumā nobeigumā arī teikts, ka: “Saistībā ar iepriekš atainotajiem notikumiem, šī gada 29. aprīlī VP ZRP pārvaldē tika saņemts iesniegums par likumsargiem, kuri, iespējams, ir pārkāpuši ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kā arī ļaunprātīgi izmantojuši dienesta stāvokli. VP ZRP saistībā ar minēto iesniegumu nekavējoties tika uzsākta faktu pārbaude, kas joprojām turpinās. Ņemot vērā minēto situāciju, VP ZRP aicina iedzīvotājus izvērtēt viņiem sniegto informāciju un par amatpersonu izdarītajiem, iespējams, prettiesiskiem pārkāpumiem ziņot Valsts policijai.”

Kā pēcāk noskaidrojās, iesniegumu VP atpakaļ izskatīšanai pārsūtījis IDB.

No VP ZRP teiktā arī saprotams, ka administratīvā lietvedība ir rezultāts policijas izsaukumam, ko veica sievietes piefiksētā, atbraukušā policista radinieki.

Pilnu VP ZRP paziņojumu var izlasīt šeit:

Papildu informāciju policija vairs nesniegs

Pēc VP ZRP paziņojuma izlasīšanas gan rodas virkne neskaidrību par to, kas īsti un kādēļ noticis Aizkraukles novadā.

Neatbildēts paliek jautājums par to, kādēļ policisti laikā, kad joprojām spēkā ir atsevišķi pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās ieteikumi, ieradušies pie sievietes klātienē, lai paziņotu, ka viņas pamanītais likumsargs neko nepārkāpj, nevis darījuši to telefoniski.

Nav arī skaidrs, vai kopš 29. aprīļa (pagājis jau teju mēnesis) VP, uzsāktās faktu pārbaudes ietvaros, ir sazinājies ar sievieti, kura sākotnēji 19. aprīlī ziņoja par iespējamu likumsarga pārkāpumu.

Cita starpā, bez VP ZRP komentāra palikuši arī apgalvojumi, ka policisti likuši sievietei “pūst trubiņā” un “doties uz slimnīcu” analīžu veikšanai.

Jautājumus portālā “Facebook”, atbildot uz VP ZRP paziņojumu, uzdevis arī Ilmārs Poikāns:

Savukārt Jauns.lv vērsās pie VP ZRP ar šiem un dažiem papildu jautājumiem. Publicējam rakstiski uzdotos jautājumus šeit:

No VP ZRP rakstītā “Facebook” kontā izriet, ka VP ZRP saņēma no IDB pārsūtīto iesniegumu par iespējamiem likumsarga pārkāpumiem 29. aprīlī. 21. maija rakstītajā “Facebook” paziņojumā minēts, ka faktu pārbaude joprojām turpinās. Sakiet, vai mēneša laikā ir izdevies sazināties ar sievieti, kura interesējās par policista rīcības drošumu? Kā ar pārējām iesaistītajām pusēm?

VP ZRP “Facebook” paziņojumā ir teikts: “Reaģējot uz 19. aprīlī saņemto informāciju, ko ziņotāja sniedza telefoniski, VP ZRP Aizkraukles iecirkņa darbinieki nekavējoties devās uz viņas norādīto adresi, kur atrodoties policists, kurš, viņasprāt, pārkāpj ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus. Pa ceļam uz notikuma vietu likumsargi uzzināja, ka viņu kolēģis ir jau aizbraucis, tāpēc devās uz ziņotājas dzīvesvietu un paskaidroja sievietei, ka viņas norādītais policists ir vesels un nav pārkāpis Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

No rakstītā izriet, ka, uzzinot par iespējamu VP darbinieka pārkāpumu, uz notikuma vietu izbrauca policisti. Tas liek noprast, ka policistiem bija pamatotas aizdomas, ka pārkāpums varētu izrādīties reāls. Vai VP ZRP šādas sākotnējas aizdomas var apstiprināt? Kādēļ izsauktie policisti nedevās atpakaļ, uzzinot, ka kolēģis izsaukuma adresē vairs neatrodas? Kad/kā tika gūta pārliecība, ka konkrētais likumsargs nepārkāpj ar Covid-19 saistītos ierobežojumus?

Kādēļ konkrētajā gadījumā, ņemot vērā situāciju valstī, policisti tik un tā ieradās pie sievietes, lai klātienē skaidrotu notikušo saistībā ar iespējamu valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikumu pārkāpšanu? Vai drošāk/atbilstošāk nebūtu griezties atpakaļ un to darīt telefoniski?

Par publiski izskanējušajiem apgalvojumiem, ka likumsargi, ierodoties pie sievietes pēc izsaukuma par iespējamiem likumsarga pārkāpumiem attiecībā pret Covid-19 ierobežojumiem, likuši “pūst trubiņā” un “doties uz slimnīcu” analīžu veikšanai: vai tā tiešām notika? Kāds bija iemesls?

Cik tālu ir process ar pret sievieti ierosināto administratīvā pārkāpuma lietu pēc 167. panta un 172.2. panta?

Lūgums sniegt detalizētāku ieskatu attiecībā pret policistu un iemesliem, kādēļ šim VP darbiniekam nebija nepieciešams ievērot karantīnas un pašizolācijas noteikumus?

Diemžēl atbildes uz uzdotajiem jautājumiem saņemtas netika. Tā vietā VP ZRP vecākā speciāliste uz rakstiski iesūtītajiem jautājumiem atbildēja šādi:

“Saistībā ar Jūsu iesūtītajiem jautājumiem Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde norāda, ka par minēto situāciju Valsts policija jau ir sniegusi informāciju, un citu papildinošu informāciju nesniegsim. Atgādinām, ka ikviena persona, kuras rīcībā ir kādi fakti par amatpersonu iespējamiem likumpārkāpumiem, aicināta par to informēt Valsts policijas Iekšējās kontroles biroju. Veiksmi darbos!”

Gadījums ar Aizkraukles policistiem neesot IDB kompetence

Jauns.lv vērsās arī IDB, vaicājot, vai apgalvojums, ka IDB saņemtais iesniegums par konkrēto iespējamo likumsarga pārkāpumu pārsūtīts izskatīšanai atpakaļ VP, atbilst taisnībai.

IDB apstiprināja, ka iesniegums tik tiešām nodots atpakaļ VP, skaidrojot šādu rīcību:

“Iekšējās drošības birojs ir saņēmis personas iesniegumu par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem. Iekšējās drošības biroja likumā ir noteikts, ka Biroja funkcijas ir atklāt, izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu, tai skaitā Valsts policijas, amatpersonas un darbinieki. Tā kā iepazīstoties ar iesnieguma saturu Iekšējās drošības birojs konstatēja, ka iesniegumā norādītā informācija nav vērtējama Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā, iesniegums tika pārsūtīts izskatīšanai pēc piekritības Valsts policijai.”

No IDB teiktā arī izriet, ka iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem likumsargu, kuri nav biroja kompetence, tiek saņemti regulāri.

Taču, birojam kļūstot atpazīstamākam, saņemto iesniegumu skaits, kuru izskatīšana neietilpst Biroja kompetencē, ik gadu turpina samazināties – 2019. gadā šādu iesniegumu skaits saruka par 13%, proti, no vairāk nekā 1300 saņemtajiem iesniegumiem 23% iesniegumu izskatīšana neietilpa Biroja kompetencē.

“Pārsvarā šie iesniegumi ir par iespējamiem amatpersonu disciplinārajiem vai kriminālprocesuālajiem pārkāpumiem,” teikts IDB rakstiskajā atbildē.

Ņemot vērā IDB kompetences komplicētību, Birojs regulāri īstenojot informatīvi izglītojošo funkciju gan fiziskām personām, gan Iekšlietu ministrijas padotības un citām valsts pārvaldes iestādēm.