Perevoščikovs uzskata, ka iegūtā pieredze palīdzēs tikt galā ar iespējamo Covid-19 otro vilni rudenī
Slimību kontroles un profilakses centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs nebūs pārāk satraukts par iespējamo Covid-19 otro vilni rudenī, jo ir uzkrāta pietiekami liela pieredze, lai varētu saprast, kas tika izdarīts labi un ko varēja izdarīt labāk, intervijā žurnālam "Ir" norāda speciālists.
"Mēs nebūsim tik satraukti. (..) Ir izveidotas sistēmas, lai uzraudzītu situāciju, mēs nesākam no baltas lapas," situāciju skaidro epidemiologs. Viņš gan atgādina - nav zināms, vai būs otrais Covid-19 vilnis, bet pēc pieredzes ar citām elpceļu infekcijas slimībām tas izskatoties loģiski. Tieši rudenī šādi uzliesmojumi notiekot tāpēc, ka šajā laikā bērni atgriežas skolās, kur ir labvēlīga vide elpceļu slimību izplatībai, bet no bērniem infekcijas izplatās uz vecākiem, savukārt no vecākiem - uz viņu kolēģiem.
Perevoščikovs intervijā žurnālam norāda, ka patlaban aptuveni 10% gadījumu neizdodas noskaidrot, kur cilvēks ir inficējies ar Covid-19, bet iepriekš atsevišķos periodos šis neapzināto gadījumu īpatsvars bijis lielāks.
Jautāts, vai valdībai nevajadzētu jau laicīgi uzņēmējiem un iedzīvotājiem skaidrāk pateikt, kādos apstākļos kādi ierobežojumi tiks atcelti, Perevoščikovs atbild, ka tas ir ļoti sarežģīti. "Nav tik viegli situāciju noteikt pēc viena rādītāja. Informatīvajā ziņojumā mēs identificējām ļoti daudzus rādītājus, kurus varētu skatīties, - nevis tikai saslimstību, bet arī ārstniecības iestāžu kapacitāti un citus. Vērtēt šo rādītāju kopumu nav kā paskatīties termometrā aiz loga un pateikt, ka šodien jāvelk mētelis. Process ir daudz sarežģītāks," stāsta epidemiologs, skaidrojot, ka "daudz kas būs atkarīgs no tā, kur būs saslimšanas gadījumi - vai tie būs sabiedrībā, vai skars sociālās aprūpes iestādes vai slimnīcas".
Viņš arī piebilst, ka citās valstīs, kur ierobežojumi tika noteikti krietni stingrāki nekā Latvijā, arī to atcelšana ir interpretējama citādi.
Perevoščikovu patlaban biedējot sabiedrībā vērojamais cilvēku nogurums no fiziskās distancēšanās. "Psiholoģiski var saprast, ka cilvēki grib atgriezties pie vecajiem laikiem, bet diemžēl, ja neturpināsim ievērot distanci, situāciju varam pasliktināt. Mums vajadzētu ar svešiem cilvēkiem ārpus mājām pēc iespējas maz kontaktēties un ievērot distanci," mudina speciālists.
Vienlaikus viņš atzīst, ka jūtas iepriecināts par redzamo politisko atbalstu speciālistu ieteikumiem. "Tā ir pasaules cerība, ka kādreiz pateiksim - mums ir vakcīna un ārstnieciskie līdzekļi, un mēs varam mainīt stratēģiju! Taču, kamēr vakcīnas un zāļu nav, stratēģiju lielākoties mainīt nevaram," norāda epidemiologs.
