Vai pandēmijas laikā drīkst bučoties nelaulāti mīlnieki? Skaidrojam, vai saldie mīlas pārīši pārkāpj sanitāro protokolu
Ārkārtējās situācijas noteikumi no cilvēkiem paģēr ievērot divu metru distanci un sociālo atturību. Šajā laikā redzam, ka divi mīlnieki kafejnīcā sēž cieši kopā saspiedušies, kaut arī kaimiņi zina teikt, ka viņi nav oficiāli laulājušies. Dzīves stila žurnālos kopbildēs pozē pārīši, kuri savā starpā nav reģistrējušies. Vai šādus saldos pārīšus var uzskatīt par pandēmijas ierobežojošo noteikumu pārkāpējiem?
Jauns.lv par to interesējās gan pie epidemiologiem un noteikumu izstrādātājiem Veselības ministrijā, gan pie šo noteikumu kontrolētājiem Valsts un pašvaldības policijā. Vienā otrā kafejnīcā ar skūpstiem apmainās mīlnieki, kuri nav oficiāli reģistrējušies. Stila žurnālos labprāt mīlīgām kopbildēm pozē nule kā intīmas attiecības uzsākuši saldie pārīši. Vai policisti kaut vai tīri teorētiski mīlniekus var izšķirt un saukt pie administratīvās atbildības?
Veselības ministrija norāda, ka bučoties var! Bet vai vajag?
Valdība paziņojusi, ka “neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās var ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus” (Ministru kabineta rīkojuma "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 4.5.4. punkts). Tas nozīmē, ka divu cilvēku kopābūšana nav nekāds pārkāpums – sabučoties var gan kaimiņi, gan mīlnieki, kuri nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Tomēr viņiem jābūt visnotaļ atbildīgiem, lai šis skūpsts nekļūtu par pārāk liktenīgu.
Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja, Jauns.lv skaidrot, kā tiek kontrolēta šī noteikuma ievērošana, aicināja Valsts vai pašvaldības policijā, kas uzrauga sabiedrisko kārtību. Savukārt Veselības ministrijas komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne Jauns.lv piebilda:
“No ministrijas puses varam norādīt, ka līdz ar valdības lēmumu par ierobežojumu mazināšanu no 12. maija, ir palielinājusies cilvēka personīgā atbildība. Šobrīd vīrusa izplatība ir mazinājusies, bet pandēmija vēl nav beigusies. Tāpēc ļoti būtiski ir ievērot ikdienas piesardzības pasākumus arī tiekoties ar radiem vai draugiem, kā arī citās situācijās. Cilvēkam pašam ir jāpieņem atbildīgs lēmums, jo, protams, ka policija katram blakus stāvēt nevar.
Gan epidemiologi, gan infektologi norāda, ka vīrusa izplatība sabiedrībā joprojām notiek, turklāt Covid-19 visbiežāk izplatās ģimenes locekļu, kolēģu un draugu vidū. Tāpēc pirms pasākuma vai tikšanās ar citiem sev jāpajautā – jā, tagad drīkst, bet vai man tas ir vajadzīgs? Jāapzinās, ka katrs pasākums vai tikšanās ir risks saslimt.
Cilvēkam, kurš ir inficējies vēl var nebūt saslimšanas simptomu, bet ballītes laikā netīšām var aplipināt citus. Pēc tam gan pašam, gan citiem būs jāievēro stingrs režīms mājās kā Covid-19 pacientiem vai kontaktpersonām. Jāatceras, ka smagākas slimības sekas var būt gados vecākiem cilvēkiem un personām ar hroniskām slimībām, tāpēc īpaši būtiski ir viņus pasargāt, ko var izdarīt, izvairoties no tuva kontakta.
Minētajā gadījumā "mīlnieki sēž rokās sadevušies kafejnīcā" norādām, ka viņi var sēdēt kopā. Protams, katram pašam ir jāizvērtē risks, vai ir nepieciešams tikties klātienē, bet valdības rīkojums par ārkārtējo situāciju paredz, ka, neievērojot divu metru distanci, kopā var atrasties divi cilvēki vai mājsaimniecība”.
Policija: “Nekur nav teikts, ka kopā nevarētu atrasties divi cilvēki”
Valsts policijas sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Gita Gžibovska Jauns.lv teica: “Ja policija konstatē pārkāpumu, tad var tikt uzsākta administratīvā lietvedība vai sastādīts protokols. Policija katru dienu veic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai iedzīvotāji ievēro ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus. Taču nekur nav teikts, ka kopā nevarētu atrasties divi cilvēki”.
Liepājas pašvaldības policijas Analītiskās nodaļas priekšnieks Kaspars Vārpiņš Jauns.lv Avīzei pauda: “Liepājas pašvaldības policijā darbiniekiem ir dots uzdevums sekot līdzi tam, kā tiek ievēroti ārkārtējās situācijas ierobežojumi. Primārais, nav veikt personu sodīšanu, bet gan novērst pārkāpumu un aizrādīt cilvēkiem. Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, par šādu pārkāpumu var tikt sastādīts arī administratīvā pārkāpuma protokols. Visas ārkārtējās situācijas laikā Liepājā esam brīdinājuši gandrīz 300 personas, lielākoties tieši par distancēšanās neievērošanu. Ir sastādīti arī daži administratīvā pārkāpuma protokoli.
Protams, ka katra situācija tiek vērtēta no dažādiem faktoriem, kurus piefiksē policijas darbinieks. Piemēram, pārītis kafejnīcā, visbiežāk policistam liksies, ka tie varētu būt vienas mājsaimniecības pārstāvji”.
Reģionālās pašvaldības policijas (Ķekava) priekšnieks Māris Bomiņš Jauns.lv skaidroja: “Reģionālā pašvaldības policijas divu tuvu cilvēku kopābūšanu detalizēti un smalki nepārbauda, piemēram, vai viņi ir oficiāli precējušies. Manuprāt, tas arī nav lietderīgi, un cilvēkiem pašiem jāuzņemas atbildība. Ja cilvēki viens otru labi pazīst, tad arī tīri loģiski starp viņiem ir savstarpēja uzticēšanās un līdzatbildība. Ja jūtu, ka mana veselība nav izteikti laba, ka varu būtu slims, tad man pašam ir jānorobežojas. Ja cilvēks to neizdara, tad nu attiecīgi viņam arī jāuzņemas līdzatbildība par visu.
Katrā ziņā policija tādās lietās faktiski neiesaistās. Uzskatu, ka mums jāreaģē tad, kad publiskās vietās savstarpēji nepazīstami cilvēki acīmredzami neievēro sociālo distancēšanos, tīši vai netīši viens otru apdraudot.
Vai divu mīlnieku bučošanās no juridiskā viedokļa, tieši no likuma burta ir pārkāpums? Manuprāt, nē. Bet policija tiesību normas var tulkot tā, bet tiesa atkal pavisam savādāk.
Ja man vajadzētu vērtēt divu savstarpēji pazīstamu cilvēku, mīlnieku kopābūšanu, tad pie atbildības viņu nevarētu saukt. Tiesību normas paredz pulcēšanos pa ģimenēm. Bet ģimene ir savstarpēji pazīstami cilvēki, kurus saista radniecīgas saites vai vēl kaut kas, kuri dzīvo vienā telpā, kuriem ir kopēja manta. Tā ir arī civillaulība, kaut gan formāli Civillikums neuzskata, ka ģimeni veido civillaulība. Ja skatāmies tīri formāli, brutāli no likuma tulkojuma, tad skaidrs, ka lielākā daļa, kas dzīvo civillaulībā, būs pārkāpusi likumu par sociālo distancēšanos.
Dzīvē tā nav – cilvēki dzīvo kopā, viņi viens otram uzticas. Paplašinātā tulkojumā viņi ir piederīgi ja ne gluži pie ģimenes, tad viņi ir tuvi cilvēki. Un likumdevējs, manuprāt, gribējis pateikt, ka šajā gadījumā ģimene ir tie cilvēki, kas dzīvo kopā. Arī gadījumā, kad cilvēki sagājuši kopā, teiksim, mīlestības vārdā. Ne jau gluži uz vienu dienu, bet dzīvo kopā mēnesi vai pusgadu, un viņiem ir attiecības. Šajā gadījumā cilvēkus pie atbildības par distancēšanās neievērošanu nevajadzētu saukt”.
