Uzturlīdzekļu nemaksātājiem pienākuši grūti laiki
Nesen publiskajā telpā parādījās ziņa par iespējamo Lienes Kivičas dzīvokļa pārdošanu izsolē, un šā procesa iniciators bija Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija. Tomēr izsoli atcēla, un, visticamāk, parāds ir pēdējā brīdī samaksāts.
Atgādināsim, ka Skulmei laulībā ar juristu Āronu Skulmi ir trīs meitas, kuras visas dzīvo pie tēva, tāpēc uzturlīdzekļiem paredzētā naudas summa var būt ievērojama. Kas ir un kā darbojas Uzturlīdzekļu garantiju fonds, un kādas sekas var piemeklēt ļaunprātīgos uzturlīdzekļu jeb, pa vecam, alimentu nemaksātājus.
Parādnieku vidū 10% sieviešu
Latvijā joprojām ir ļoti augsts laulību šķiršanas procents, un ne vienmēr šis process notiek, pusēm abpusēji labprātīgi vienojoties par kopdzīvē iegūtās mantas taisnīgu sadali un bērnu materiālo uzturēšanu. Bieži cietēji ir tieši bērni – protams, var būt situācijas, kad šķirtenis ir bezdarbnieks un naudas viņam vienkārši nav.
Te gan pastāv arī ļaunprātīgas nemaksāšanas iespējas, kad cilvēks strādā, bet algu saņem aploksnē. Tomēr nereti ir arī gadījumi, kad nemaksātājam ir lieli īpašumi un savs bizness, bet nav arī legālu ienākumu.
Ņemot vērā, ka mazgadīgi bērni lielākoties paliek kopā ar mātēm, tad lielākā daļa fonda klientu ir tieši vīrieši, un Skulme ir izņēmums. Sieviešu daļa ir neliela – apmēram 10 procenti no nemaksātājiem. Ir arī situācijas, kad no bērniem un viņu uzturēšanās atsakās abi vecāki.
Visā Eiropas Savienībā un ne tikai
Uzturlīdzekļu garantiju fonda izveidošana ir noteikta ar starptautisko 2007. gada 23. novembra Hāgas konvenciju, un tas pilda Par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu centrālās iestādes funkcijas.
Tā galvenais uzdevums ir finansiāli no valsts līdzekļiem atbalstīt uzturlīdzekļu nemaksātāju bērnus, pēc tam šo naudu no viņiem valsts labā arī piedzenot.
Konvencija dod tiesības šos līdzekļus piedzīt visās Eiropas Savienības valstīs, Norvēģijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē, Turcijā, ASV, Hondurasā un Brazīlijā gadījumos, ja prasītājs un atbildētājs dzīvo dažādās valstīs. Piedziņa var notikt gan ar tiesas lēmumu, gan bez tiesas lēmuma, to nodrošina tiesu izpildītāji.
Atbalsts teju 40 000 bērnu
Uzturlīdzekļu garantiju fonda Administratīvās daļas vadītāja Evija Pērkone informē: “2020. gada janvārī fonds maksāja uzturlīdzekļus 28 450 iesniedzējiem, uzturot 39 320 bērnus, bet kopējais parādnieku skaits, kuru vietā nauda maksāta, ir 41 625. Kopējā summa, kas janvārī ir izmaksāta, sasniedz aptuveni 4,5 miljonus eiro, tajā pašā laikā regresa kārtībā atgūti ir nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro.
Fonds pastāv jau sesto gadu, un šo regresa kārtībā atgūto līdzekļu apjoms ir būtiski pieaudzis –2014. gadā tie bija nedaudz virs 2,5 miljoniem, 2018. gadā gandrīz astoņi miljoni, 2019. gadā jau 11,5 miljoni. Tas izskaidrojams arī ar to, ka ar katru gadu pieaug arī prasītāju un atbalstāmo bērnu skaits.
Ar ko jārēķinās nemaksātājiem
Uzturlīdzekļu parādniekiem tiek piemēroti vairāki ierobežojumi, kas stipri var sarežģīt dzīvi. Jārēķinās, ka informācija par nevēlēšanos palīdzēt saviem bērniem un parādu pret valsti kļūs publiski pieejama, jo tā tiek publiskota portālā Latvija.lv, kas var sabojāt reputāciju. Informācija par visiem parādniekiem bez izņēmuma nonāk arī Kredītinformācijas birojā, tāpēc būs apgrūtināta kredīta vai līzinga saņemšana bankās.
Turklāt parādniekiem piemēro transportlīdzekļu un kuģošanas vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, izņemot gadījumus, kad tās nepieciešamas pamatdarba veikšanai. Šāda parāda esamība var kļūt par šķērsli arī pilsonības iegūšanai gan Latvijā, gan sarakstā minētajās ārvalstīs.
Ja parādnieks ļaunprātīgi nepilda fonda administrācijas lēmumu, tad piedziņa tiek nodota zvērinātam tiesu izpildītājiem, un te nu parādnieks var palikt ar vienām biksēm kājās. Tiesu izpildītājs šajā gadījumā piedziņu var vērst pret jebkuru kustamo vai nekustamo īpašumu un, piemēram, ja parādniekam pat būs jauna ģimene ar jauniegūtu kopējo īpašumu, arī pret to.
Galējā variantā kriminālatbildība
Sliktākajā variantā uzturlīdzekļu parādnieku var saukt pie kriminālatbildības, piemērojot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Pērkone gan saka, ka šis ir galējais ietekmēšanas līdzeklis: “Kopš 2017. gada aprīļa uzturlīdzekļu parādniekam ir iespēja vērsties fondā ar iesniegumu un lūgt noslēgt īpašu vienošanos par kārtību, kādā viņš var veikt maksājumus – atkarībā no viņa konkrētās dzīves situācijas. Labā griba parasti tiek ņemta vērā, tikai jāatceras, ka parāds nekur nepaliks un turpinās uzkrāties, bet par to būs arī jāmaksā 6% gadā. Tieši pateicoties visiem šiem apstākļiem, mums ar parādu atgūšanu sokas arvien labāk.”
Vēl jāpiebilst, ka šim parādam nav noilguma un tas nemaksātājam būs saistošs visu mūžu.
Kā pieteikties uzturlīdzekļu saņemšanai
To vienkārši izdarīt portālā Latvija.lv, kur sadaļā e-pakalpojumi atrodama Pieteikšanās uzturlīdzekļu saņemšanai, kur jāaizpilda Uzturlīdzekļu izmaksas iesnieguma forma. Ja prasītājam jau ir spēkā esošs tiesas lēmums par līdzekļu piedziņu konkrētas naudas summas apmērā, tas uzreiz nonāks pie tiesas izpildītāja.
Ja tāda tiesas lēmuma nav, tad uzturlīdzekļus izmaksās Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apjomā, ko aprēķina no minimālās algas (pašlaik 430 eiro) apmēra.
Ja bērns ir līdz 7 gadu vecumam, izmaksājamā summa būs 25% no minimālās algas jeb 107,50 eiro mēnesī. Bērnam vecumā no 7 līdz 18 gadiem valsts nodrošinās 30% no minimālās algas – 129 eiro mēnesī.
Tomēr jāatceras – ja bērns dzimis nereģistrētās attiecībās un dzimšanas reģistrā ziņas par tēvu nebūs atrodamas, tad uzreiz līdzekļus no fonda saņemt nevarēs.
Vispirms būs jāvēršas tiesā ar prasību par paternitātes noteikšanu, un vienlaikus var celt prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, turklāt šādi prasītāji ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas. Vajadzības gadījumā tiesa var noteikt arī DNS testa veikšanu bērna bioloģiskās izcelsmes noteikšanai.
Te gan izvairīgajiem vecākiem vienmēr jāatceras, ka tiesa savā spriedumā var vadīties pēc Civillikuma 179. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka “abi vecāki uztur bērnu samērā ar savām spējām un mantas stāvokli”.
Augstākās tiesas Senāts 2012. gadā kādā tiesas spriedumā ir paudis atziņu, ka “Ministru kabineta noteikumos noteiktā minimālā summa piedzenama tikai tad, ja personai, no kuras piedzenami uzturlīdzekļi, ir īpaši apstākļi, piemēram, darba nespēja, kad tā objektīvi nevar sniegt līdzekļus vispār vai var tos sniegt nepietiekošā apmērā”.
Tad nu šeit vietā būs teiciens par to, ka “skopais maksā divreiz”, un labāk tomēr uzņemties un pildīt saistības pret savu bērnu labprātīgi nekā gaidīt, lai lieta nonāk tiesas, Uzturlīdzekļu garantiju fonda vai tiesu izpildītāja rokās.
