Levits un Dombrovskis vienisprātis, ka mobilo lietotņu izmantošanā Covid-19 ierobežošanai jāievēro brīvprātības princips

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, prezidents pirmdien sazinājās ar Dombrovski, lai pārrunātu EK reakciju uz Covid-19 izraisīto krīzi Eiropā, EK atbalsta politiku dalībvalstīm un to sabiedrībām, kā arī iezīmēja krīzes izejas stratēģiju. Turklāt Dombrovskis informēja prezidentu par ekonomikas atlabšanas fondu, kas izveidots, lai atbalstītu dalībvalstu ekonomiku.

Abas puses apspriedās arī par EK 8.aprīlī sniegtajām vadlīnijām dalībvalstīm saistībā ar iespējamām dalībvalstu mobilajām lietotnēm vīrusa ierobežošanai. Dombrovskis un Levits uzsvēra, ka šādas lietotnes tiktu uzskatītas par lietderīgām sabiedrības veselības drošībai, taču ir būtiski, ka tās atbilstu ES personu datu aizsardzības politikai un ievērotu brīvprātības principu tās lietošanā.

Runājot par ES nākotni un EK daudzgadu budžeta tematiku, abas puses bija vienisprātis, ka papildus zaļo un digitālo transformāciju mērķiem svarīga ir arī iekļaujoša izaugsme, kas ļautu vieglāk pārvarēt krīzes radīto darba tirgus problemātiku.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ar EK atbalstu ir izstrādājušas palīgprogrammu kopu, lai mobilās lietotnes varētu izmantot cilvēku brīdināšanai par iespējamiem riskiem un Covid-19 kontaktu izsekošanai.

Kā iepriekš aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, tā ir daļa no vienotas pieejas, kuras mērķis ir atbalstīt ierobežojošo pasākumu pakāpenisku atcelšanu. Kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma sākuma dalībvalstis ar EK atbalstu esot vērtējušas krīzes pārvarēšanai izmantojamo digitālo risinājumu iedarbīgumu, kā arī to drošības, privātuma un datu aizsardzības aspektus.

Ja kontaktu izsekošanas lietotnes pilnībā atbilst ES noteikumiem un ir labi koordinētas, tām var būt svarīga nozīme visos krīzes pārvaldības posmos, jo īpaši tad, kad būs pienācis laiks pakāpeniski atcelt sociālās distancēšanās pasākumus, uzskata EK. Tās varot papildināt patlaban īstenoto manuālo kontaktu izsekošanu un palīdzēt pārtraukt vīrusa pārneses ķēdi.

17.aprīlī klajā nācis ES vienotās palīgprogrammu kopas pirmais laidiens, ko izstrādājis e-veselības tīkls. Tajā dalībvalstīm sniegti praktiski norādījumi par kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotņu ieviešanu. Palīgprogrammu kopā ir noteiktas šīm lietotnēm piemērojamās pamatprasības, kurām pilnībā ir jāatbilst ES datu aizsardzības un privātuma noteikumiem.

Kā iepriekš uzsvēra EK, lietotnes ir jāievieš ciešā sadarbībā ar sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm un ar šo iestāžu apstiprinājumu. To instalēšanai jābūt brīvprātīgai, un to izmantošana jāpārtrauc, tiklīdz tās vairs nav vajadzīgas. Tajās jātiecas izmantot jaunākos privātuma uzlabošanas tehnoloģiju risinājumus. Visticamāk lietotnes būs balstītas uz "Bluetooth" tuvinājuma tehnoloģiju un neļaus izsekot cilvēku atrašanās vietu. Tām jābalstās uz anonimizētiem datiem.

Lietotnes var brīdināt cilvēkus, ka tie konkrētu laiku ir atradušies inficētas personas tuvumā un tāpēc tiem būtu jāveic tests vai jāpašizolējas, tomēr tās nedrīkst izpaust inficēto personu identitāti. Tām jābūt salāgojamām visā ES, lai iedzīvotāji būtu aizsargāti arī tad, kad šķērso robežas.

Lai gan lietotnes nodrošina vienkāršāku, ātrāku un efektīvāku izsekošanu nekā ierastās metodes, kuru pamatā ir inficēto pacientu iztaujāšana, joprojām tiks veikta arī manuālā izsekošana, kuras mērķis ir aptvert iedzīvotājus, kuriem varētu būt lielāks inficēšanās risks, bet kuriem, visdrīzāk, nav viedtālruņa, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus vai personas ar invaliditāti.

Palīgprogrammu kopas turpmākajos laidienos varētu izstrādāt vienotu pieeju attiecībā uz citām funkcijām, jo īpaši uz informēšanu un simptomu izsekošanu.

Palīgprogrammu kopa atspoguļo jaunāko paraugpraksi kontaktu izsekošanai un brīdināšanai paredzēto mobilo lietotņu izmantošanā krīzes pārvarēšanai. Tā iekļaujas patlaban notiekošajā dalībvalstu sadarbības procesā, kura mērķis ir tuvākajās nedēļās un mēnešos izstrādāt un pilnveidot to, kā izmantojams šis un citi praktiskie rīki.

Līdz 30.aprīlim sabiedrības veselības aizsardzības iestādes novērtēs lietotņu iedarbīgumu nacionālā un pārrobežu līmenī. Līdz 31.maijam dalībvalstīm būtu jāziņo par veiktajām darbībām un pasākumi jādara pieejami citām dalībvalstīm un EK salīdzinošai izvērtēšanai.

EK novērtēs gūtos panākumus un no jūnija visu krīzes laiku publicēs periodiskus ziņojumus, kuros ieteiks veicamās darbības vai tādu pasākumu pakāpenisku atcelšanu, kas vairs nešķiet nepieciešami.