Rosina atvieglot diasporas mediķu iekļaušanos Latvijas veselības aprūpes sistēmā

Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne paziņoja, ja ārstniecības persona ar Latvijā iegūtu diplomu ir strādājusi profesijā ārpus Latvijas, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveicē ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā, un vēlēsies turpināt strādāt Latvijā, personai būs jāiesniedz Veselības inspekcijā noteikti apliecinājumi par savu profesionālo darbību ārvalstīs.

Ministrijas piedāvājums paredz, ka persona to varēs darīt arī attālināti, piemēram, atrodoties vēl ārpus Latvijas, un, ja viss būs korekti, atgriežoties Latvijā, uzreiz strādāt. Līdz šim bija jākārto tā saucamais "reģistra eksāmens", kas apgrūtināja šo procesu.

Ministrijā prognozē, ka jaunā kārtība kalpos kā pozitīvs impulss Latvijā atgriezties augsti kvalificētiem speciālistiem veselības aprūpes jomā.

Pārņemot Eiropas direktīvu, plānots noteikt pārbaudes periodu personām, kuras ārsta vai māsas izglītību ieguvušas ārzemēs, bet bez noteikta darba stāža vēlas strādāt Latvijā. Attiecīgi, ja personai ārzemēs trūkst darba pieredzes konkrētajā profesijā, Latvijā būs noteikts periods līdz trīs gadiem, kura laikā persona varēs strādāt ārstniecības iestādē konkrētas sertificētas personas uzraudzībā.

Vai šāds pārbaudes periods ir piemērojams, kur cilvēks varēs strādāt un kādus pienākumus veikt, noteiks Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība. Lēmumu par to, vai persona var patstāvīgi sākt strādāt Latvijā, pieņems minētās organizācijas un ārstniecības persona, kura uzraudzībā persona strādāja.

VM uzsver, ka konkrētajai personai būs jāzina latviešu valoda, tāpēc šī norma nebūs piemērojama ārvalstu pilsoņiem bez latviešu valodas zināšanām, kuri vēlas strādāt Latvijā.

Jau ziņots, ka Latvijas veselības aprūpes viena no pamatproblēmām ir tieši cilvēkresursu trūkums.