Pētījumā noskaidrotas iedzīvotāju domas par ekonomikas atjaunošanos pēc Covid-19 pandēmijas
Latvijā 73% aptaujāto iedzīvotāju uztraucas par ekonomikas atjaunošanās spēju pēc ārkārtējās situācijas beigām, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" Covid-19 pandēmijas barometra pētījums.
Pētījumā noskaidrots, ka 66% Latvijas iedzīvotāju izjūt satraukumu saistībā ar koronavīrusu un tā izraisīto ārkārtējo situāciju. Tas lielā mērā saistīts ar cilvēku raizēm par sevi un saviem tuvākajiem šajā laikā. Vienlaikus 50% satraucas par risku saslimt ar vīrusu.
"Kantar" zīmolvedības eksperte Inta Priedola atzīmēja, ka iedzīvotāji izjūt satraukumu un raizes, līdz ar to liela nozīme ir tam, kā uzņēmumi rīkojas un komunicē ar sabiedrību un saviem klientiem.
"43% Latvijas iedzīvotāju vēlas saņemt no uzņēmumiem atbalstu, praktiskus un reālus piedāvājumus un risinājumus, kā arī nosvērtu, gādīgu attieksmi un rūpes par darbiniekiem un klientiem, kas palīdzētu mazināt satraukumu. Vienlaikus iedzīvotāji sagaida, ka uzņēmumi sniegs informāciju par aktuālajiem pakalpojumiem un izmaiņām," atklāja Priedola.
Pēc viņas sacītā, vēl izteiktāk šāda tendence vērojama Lietuvā, kur katrs otrais respondents kā vēlamo norāda pretimnākošu attieksmi un praktisku rīcību no zīmola. Savukārt Vācijas iedzīvotāji no uzņēmumiem sagaida aktīvu un drosmīgu rīcību jeb "cīņu pret" koronavīrusa radīto krīzi.
Priedola atzīmēja - vērojams, ka vecāka gadagājuma cilvēki (virs 65 gadiem), kuri ir visneaizsargātākie pret vīrusu, Latvijā jūtas mierīgāki, nekā gados jaunāki cilvēki, un uz situāciju raugās diezgan filozofiski. Savukārt Lietuvā seniori ir vairāk noraizējušies un satraukti nekā Latvijā.
Kā skaidroja Priedola, dažādas iedzīvotāju grupas uz ārkārtas situāciju reaģē atšķirīgi. "Pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir satraukti. Tomēr jāsaprot, ka iedzīvotāji nav viendabīga ļaužu grupa. Cilvēki satraukumā reaģē atšķirīgi: daži mēdz noslēgties, citi nogaida, vēl kāds sāk aktīvi rīkoties vai vienkārši pielāgojas situācijai. Cilvēku reakcijas un gaidas atšķiras atkarībā no emocionālā tipa," viņa atzina.
Pētījumā noskaidrots, ka 21% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi saglabāt stabilitāti. Viņi ikdienā ierobežo savus izdevumus, taupa naudu, veido krājumus un izvairās no nevajadzīgiem pirkumiem, samazina veikalu apmeklējumus un mazāk iepērkas arī tiešsaistē. Atbildīga finanšu plānošana gan Latvijā, gan Lietuvā svarīgāka ir gados jaunākiem iedzīvotājiem.
Savukārt 12% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārkārtējā situācijā ir svarīgi saglabāt enerģiju un apņēmību. Arī ierobežotos apstākļos viņi cenšas saglabāt aktīvu dzīves veidu - veic remontdarbus, sporto. Šādi cilvēki pēdējo divu nedēļu laikā vairāk nekā citi ir iegādājušies mēbeles un interjera preces, degvielu, sporta preces, kurpes, kā arī biežāk izmantojuši pārtikas piegādes pakalpojumus no kafejnīcam un citām ēstuvēm uz mājām.
Iedzīvotāju aptauju "Kantar" grupas uzņēmumi veica no 27.marta līdz 2.aprīlim. Tiešsaistes aptaujā gan Latvijā, gan Lietuvā tika aptaujāti 500 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 64 gadiem.
