“Krīze nebeigsies ar datumu, kurā atcels ārkārtējo situāciju” sociālantropoloģe par dzīvi tagad un pēc Covid-19 pandēmijas
Covid-19 pandēmija, papildus tās tiešajai ietekmei uz cilvēku veselību, atstās nospiedumus arī sabiedrībā. Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas vadošā pētniece, asociētā profesore Dr. Aivita Putniņa dalās pārdomās par tuvāko nākotni un līdzšinējos novērojumos par to, kā ar pašreiz aktuālāko globālo problēmu sadzīvo Latvijas iedzīvotāji.
Ir pagājis aptuveni pus mēnesis, kopš valstī, saistībā ar Covid-19 izplatīšanos, ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Līdz šim tās ietvaros jau ir noteikti vairāki jauni, stingrāki ierobežojumi un drošības pasākumi, kā arī ir gandrīz pilnībā skaidrs, ka ierobežojumi netiks atcelti ar sākotnēji noteikto datumu – 14. aprīli.
Runājot par to, cik gatava šādām specifiskām, ierobežojošām un pēkšņām izmaiņām ikdienas dzīvē bez konkrēta beigu datuma ir Latvijas – demokrātiskas Eiropas Savienības (ES) valsts – brīvā sabiedrība, sociālantropoloģe teic: “Neesam jau nemaz tik klasiska, ES rietumu demokrātija. Mūs šajā ziņā joprojām ietekmē mūsu sociālistiskā pagātne.
Viskrasākās izmaiņas pārcieš jaunieši, kuri raduši socializēties
Vaicāta par to, cik atšķirīgi pašreizējo stāvokli valstī uztver dažādās iedzīvotāju paaudzes (no pensionāriem, kuri dzimuši PSRS pilnbrieda laikos, līdz brīvā Latvijā augušiem jauniešiem), speciāliste saka: “Diezgan grūti norādīt uz konkrētām atšķirībām tajā, kā šo situāciju – gan pašas saslimšanas draudus, gan arī rīcības ierobežojumus – uztvertu dažādu paaudžu Latvijas iedzīvotāji, taču jāteic, ka jauniešiem socializēšanās ir īpaši svarīga, viņiem ir svarīgi sanākt kopā, būt ārpus mājas. Es teiktu, ka viņu gadījumā šīs ierastās vides izmaiņas ir bijušas viskrasākās.”
Runājot par atšķirībām tajā, kā uz notikumu attīstību reaģējušas dažādās Latvijas sabiedrības daļas, pētniece piemin, ka sākotnēji valsts oficiālie iedzīvotāju apziņošanas mehānismi Covid-19 gadījumā nav vienlīdz tieši sasnieguši, piemēram, krievvalodīgo sabiedrību, kā rezultātā tajā sākotnēji novērota salīdzinoši mazāka reakcija.
Tukšās Rīgas ielas Covid-19 izplatības ierobežošanas laikā
Pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas saistībā ar Covid-19 izplatību Rīgas ielas kļuvušas tukšas, un galvaspilsētas ritms ir pieklusis.
Vientuļos var apdraudēt, gan slimība, gan ieilgusi distancēšanās
Aptuveni divu nedēļu laikā kopš atbildīgās iestādes paziņoja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, sociālantropoloģe novērojusi arī virkni pozitīvi vērtējamu izpausmju sabiedrībā: “Patīkami pārsteidz līdzšinējās cilvēku aktivitātes, kuru pamatā ir doma palīdzēt otram, veicināt saliedētību šajos laikos. Labs piemērs ir brīvprātīgo kustība Paliec-majas.lv, kura koordinē pārtikas piegādes un atbalstu riska grupām piederīgajiem vai mājas karantīnā esošajiem cilvēkiem.”
LU profesore gan nenoliedz, ka kopumā šāda pieredze ar saslimšanas risku un pietiekami stingriem rīcības ierobežojumiem, gadījumā, ja situācija ieilgst, atsevišķas iedzīvotāju grupas var ietekmēt būtiskāk nekā citas.
“Dažādās ģimenēs ir dažādi riski. Ja nu šāds ikdienas ritms valstī turpinās vēl ilgāku laiku, vientuļie vecie ļaudis būs pakļauti īpašam riskam gan no vīrusa izplatīšanās, gan arī no sociālās distancēšanās. Problēmas manāmi saasināsies arī ģimenēs, kurās jau līdz šai krīzei ir bijusi spriedze. Policijas izsaukumu dati jau par to liecina,” brīdina pētniece.
Šādi pārbaudījumi, ko nes globāli centieni ierobežot pandēmiju, gan var nest arī zināmu labumu: “Šī krīze jau pati par sevi sabiedrību ilgtermiņā nemainīs – tā vien piedāvā iespējas mainīties. Daudzi kļūst izpalīdzīgāki, pretimnākošāki un apjauš, ka tas sniedz gandarījumu. Daudzas ģimenes šajā laikā spēj satuvināties, ļaujas ciešākai saziņai, savstarpējai komunikācijai.”
Covid-19 analīžu telts pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas
Telts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā, kur iespējams nodot analīzes uz "Covid-19".
Pēc krīzes sagaida virkne ekonomisku pārbaudījumu
Sociālantropoloģe gan norāda, ka šī krīze nebeigsies ar datumu, kurā tiks atcelta ārkārtējā situācija valstī un no tās izrietošie ierobežojumi.
“Jāpatur prātā, ka pēc tam, kad tiks oficiāli paziņots par situācijas normalizēšanos, būs daudz ģimeņu, kurām būs būtiski sarukuši ienākumi, daudziem cilvēkiem būs jāmeklē darbs, bankas sāks pieprasīt kredītu atmaksāšanu. Cietīs arī tie, kuri līdz šim bija daļa no ekonomikas pelēkās zonas. Pēc-krīzes periodā galvenās problēmas un pārbaudījumi būs saistīti ar ekonomiskās stabilitātes atgūšanu,” apgalvo profesore.
Aktuālie dati par Covid-19 Latvijā:
Iepriekšējā diennaktī (30. martā) veikti 500 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid-19, un infekcija apstiprināta 22 cilvēkiem, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
Kopā līdz šim Latvijā veikti 14807 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 398 personām. 27 pacienti ir stacionēti, tai skaitā 24 ar vidēju slimības gaitu, 3 ar smagu.
Jauns.lv otrdien ziņoja, ka ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 inficējušies arī divi Latvijas karavīri, tas nozīmē, ka kopumā Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) ir apstiprināti četri saslimšanas gadījumi. Iepriekš tika vēstīts, ka ar Covid-19 sasirguši arī divi sabiedroto karavīri. Visu saslimušo stāvoklis ir viegls un atrašanās hospitālī nav nepieciešama.
Tāpat tapis zināms, ka ar jauno koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 kopumā inficējušies 14 veselības aprūpes darbinieki. No 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
