FOTO: novārtā pamesta daudzu ievērojamu rīdzinieku atdusas vieta - Pokrova kapi

“Vismaz metrs, ja ne vairāk, būvgružu vienkārši uzbērti virsū,” uz postažu rāda Valdis Gavars, Rīgas Latviešu biedrības valdes loceklis un arheologs. Viņš par kapos notiekošo uzzināja 2016. gadā, kad Rīgas dome aktīvi virzīja par kapu tramvaju iesaukto projektu. Kopš tā laika nekas daudz nav mainījies, gluži otrādi – betona un asfalta atlūzu kaudzes kļuvušas lielākas, atkritumi vairojas, mazāk kļuvis tikai vairāk nekā gadsimtu veco kapavietu ar grezniem krustiem un pieminekļiem.

Veco kapu drupas starp jaunajiem

“Es biju mēms par tādu cūcību. Aprunājos ar vienu ierēdni, ar otru, tad beidzot man iedeva kaut cik skaidru atbildi, ka viņi ir apskatījušies, kas notiek, un likuši visu šo savākt. Pēdējā atbilde man bija, ka viss ir jāsavāc līdz 2019. gada jūnijam. Redzam, ka pat ir pieaudzis klāt,” teic Gavars.

Neko nav devusi arī vēršanās Valsts policijā 2017. gadā, kad atklājās, ka kapu teritorijā atstāta būvgružu kaudze. Stūrī pie Nacionālā veselības dienesta ēkas pat nevar pateikt, ka šeit bijuši kapi, izskatās pēc būvdarbu laukuma. Tikai pa pusei no nelīdzena zemes uzbēruma rēgojas kaps, vēl dziļāk atrodas vēl kāda veca atdusas vieta, kuru no iznīcības paglābušas apkārt augošās liepas.

Reta kapavieta ir salīdzinoši neskarta, pateicoties greznajām, bet sarūsējušajām sētiņām. “Viens ir tas, ka tā ir kapa vieta, otrs – tā tomēr ir arī vēsturiska vērtība,” saka Gavars.

Tuvāk Senču ielai atkritumu nav tik daudz un būvgružus neredz vispār. Starp spīdīgiem, jauniem marmora kapakmeņiem pamīšus guļ nosūnojuši kapi ar nolauztiem un blakus atstātiem krustiem. “Šie jaunie ir vecajiem vienkārši uzkrauti virsū. Kad sākās renovācija, pirmais, protams, pazuda metāls,” stāsta Gavars.

Ceļš pāri apbedījumiem

No sausu lapu kaudzes vietām rēgojas pelēki kapakmeņi. Gavars komentē: “Nu, redz! Šādi uzber virsū, un pēc tam ar visiem kapiem nošķūrēt nav nekāda problēma. Un neviens neko nezinās!”

Vēl viens klajš vienaldzības vai ļaunprātības piemērs – cieši blakus viens otram ir divi ceļi, viens izbraukāts dubļos, otrs no grants. Tikai grants pavisam atklāti uzbērta virsu divām kapavietām, pat necenšoties neko noslēpt, skaidri var redzēt atdusas vietas akmens rāmja aprises.

“Te perfekti redzams viņu nihilisms – ceļš tieši pa virsu kapiem. Tur nevarēja sajaukt, tas izdarīts speciāli,” sašutumu neslēpj Gavars. “Pēc vecām kartēm, te ceļam nemaz nav jābūt. Visi šie gruži un puse tās garāžas atrodas uz svešas zemes. Un garāža, protams, arī uz kapiem uzcelta. To uzbūvēja padomju laikos un deviņdesmitajos vēl piebūvēja klāt.”

Ētiskas dabas jautājums

“Tas ir ētiskas dabas jautājums,” par ceļu pāri kapiem izsakās Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.

Pēc viņa vārdiem, Pokrova kapu pārvaldnieks cenšas situāciju atrisināt: “Tas, ka viņi sākuši teritorijas attīrīšanu, kas saistīta ar Jēkaba kapiem, ir tikai apsveicami, jo viņi bija iebraukuši Lielo kapu teritorijā vismaz par 10 līdz 15 metriem.”

Tomēr postaža ir acīmredzama, kapu pārvaldnieks Viktors Smirnovs gan solījies problēmu atrisināt. Asara ietekmes iespējas ir ierobežotas, jo Pokrova kapi kā kopums nav valsts aizsargājams piemineklis, bet tikai atsevišķi objekti. “Bet, tā kā tā tomēr ir Rīgas vēsturiskā centra teritorija, esam vairākkārt mēģinājuši sazināties ar pārvaldnieku,” piebilst Asaris. Pretimnākšana gan neesot pietiekama, ir norunātas jaunas tikšanās.

Ne tikai kapi, bet arī komercija

Pokrova kapsētas pārvaldnieks Viktors Smirnovs sarunā ar Kas Jauns Avīzi iebilst, ka lielāko daļu no vēl stāvošajiem senajiem krustiem un kapakmeņiem atjaunojuši tieši apsaimniekotāji.
Par kaudzēs samestajiem pieminekļiem, kapu apmalēm un krustiem viņš skaidro pavisam vienkārši: “Mums ir ļoti daudz pārdotu vietu, daudzi cilvēki pasūta jaunas un atjauno vecās.

Kas ir palicis no vecajiem betoniem, neviens negrib ar to ņemties. Tāpēc tos atstāj man, un mēs tos pēc tam izvedam.”
Turklāt šī kapsēta būtībā ir privāta – īpašniece ir Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca, kas noslēgusi līgumu ar SIA "Atols HK" par zemes nomu. Un, ja reiz komercdarbība, tad, kā norāda Smirnovs, jābūt arī peļņai: “Es pārvaldu komerciālu struktūru. Man, jo vairāk es pārdodu, jo labāk. Pareizi?”

Tomēr pirms pāris gadiem Smirnovs uzaicinājis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, lai novērtē kapos esošos objektus. “Viņi trīs dienas staigāja apkārt un skatījās, beigās man iedeva biezu mapīti ar gala slēdzienu. Viņus šeit nekas neinteresēja, būtībā es šeit visu varu nojaukt. Šeit nevienam nekas nebija vajadzīgs. Valsts kapsētās šos kapus jau sen būtu nojaukuši, mēs to nedarām,” apgalvo pārvaldnieks.

Kaps pazudis, pārvaldnieks neziņā

Esot daži gadījumi, kad vecās kapa vietas nojauc, bet tas notiekot tikai tad, ja tās ilgu laiku nav koptas un laika zoba sagrautas.

Tomēr runa nav tikai par sen aizmirstiem apbedījumiem. Šā gada sākumā Andris Bernackis atklāja, ka viņa vecvecāku kapavieta ir vienkārši pazudusi, un vērsās policijā par kapu apgānīšanu.

Smirnovs par to ir neziņā, viņš par pārvaldnieku Pokrova kapos strādā jau 12 gadus un ir pārliecināts, ka tas ir pirmais šāds gadījums. Pārvaldnieks Bernackim piedāvājis bez maksas jaunu kapavietu un plāksni, tomēr viņš atteicies.

“Saprotiet pareizi, es neesmu viņa radu kapavietas direktors. Tas, kas viņam tur ir bijis, kas tur ir gulējis, es to neesmu ņēmis, man tas nav vajadzīgs,” Smirnovs atrunājas, ka nevar izsekot katram sīkumam, kas notiek kapsētā. “Es neatceros.”

Pārvaldnieka atbilde vedina domāt, ka kapos ir vairāki saimnieki: “Mēs neesam vākuši nost. Šeit brauc kapu uzstādītāju brigādes, kaut ko tīra, kaut ko savāc. Kāds varēja arī paņemt un to kapavietu izmest. Es nezinu. Es nevaru pie viņiem nolikt cilvēku ar šauteni vai kameru un skatīties, ko viņi tur dara.”

Ievērojamu rīdzinieku atdusas vieta

Pokrova kapi izveidoti 1773. gadā, tolaik tie kļuva par Rīgas krievu kopienas galveno nekropoli. Šeit apbedīja arī 20. gadsimta pirmajā pusē no PSRS atbēgušos kultūras darbiniekus un zinātniekus. Apbedīšanu pārtrauca 1964. gadā, bet 1991. gadā atjaunoja īpašumtiesības Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai, kas atjaunoja kapu darbību.

Šeit apbedīta virkne ievērojamu rīdzinieku, piemēram, Rīgas pareizticīgo arhibīskaps Joanns (Jānis Pommers), aktrise Vija Artmane, atrodas Vērmanes dārza patronu Vērmaņu dzimtas kapi. Pie kapiem atrodas Kristus Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca, vienīgais pareizticīgo dievnams Rīgā, kurā dievkalpojumi notiek latviešu valodā.