Kas startēs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās? Uz priekšvēlēšanu starta līnijas jau nostājušies deviņi saraksti
Aprīļa beigās notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Konkrētu vēlēšanu datumu Centrālā vēlēšanu komisija paziņos 25. februārī, kad Valsts prezidents, visticamāk, jau būs izsludinājis likumu „Par Rīgas domes atlaišanu”. Tomēr jau tagad pilnā sparā rit priekšvēlēšanu cīņa un aģitācija. Jauns.lv skaidro, kādi politiskie spēki startēs vēlēšanās, kas visdrīzāk notiks 25. aprīlī.
Pagājušās pašvaldību vēlēšanās uz 60 Rīgas domes deputātu krēsliem startēja pretendenti no 11 sarakstiem. Tika ievēlēti deputāti no Latvijas Reģionu Apvienības/Latvijas attīstības, Saskaņa/Gods kalpot Rīgai, Vienotības, Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas. Ārpus borta palika sociāldemokrātu kustība „Par neatkarīgu Latviju!”, KPV LV, eiroskeptiķu Rīcības partija, „No sirds Latvijai”, Zaļo un Zemnieku savienība un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
Paredzams, ka arī gaidāmajās vēlēšanās cīņa par galvaspilsētas domes krēsliem būs ne mazāk spraiga un arī partiju sarakstu skaits nesaruks. Piemēram, par teju vai nāvīgiem ienaidniekiem kļuvusi „Saskaņa” un „Gods kalpot Rīgai”, tāpat arī nav izdevies izveidot jau daudzus gadus skandēto tā dēvēto latvisko partiju apvienoto sarakstu. Pagaidām savu gatavību iekarot Rātsnamu apliecinājušas deviņi partiju saraksti, bet jāteic, ka tiem varētu pievienoties vēl pāris, pat visai margināli un dīvaini. Jauns.lv skaidro, kas tad īsti pretendēs uz Rīgas Rātsnama goda krēsliem.
1. „Jaunā vienotība”
Loģiski, ka uz galvaspilsētas domi pretendēs arī premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā „Jaunā Vienotība”, kuras saraksta līderis būs viens no skaļākajiem pašreizējās Rīgas domes atlaišanas pieprasītājiem – pašvaldības domes „Vienotības” frakcijas līderis Vilnis Ķirsis. Viņam, esot opozīcijā, gan līdz šim nav izdevies sevi pierādīt reālā rīcībā, jo visu laiku biju jālamājas uz „slikto pozīciju” un tās nelikumībām. Viņš cēli paziņojis, ka partijai ir skaidrs redzējums, kā Rīgu pacelt saulītē: „Es redzu, ka ir visi priekšnosacījumi, lai Rīgā vara mainītos un būtu tāda, kas tiešām domā par iedzīvotājiem. Mēs esam enerģijas pilni, mums ir laba komanda, mums būs labs piedāvājums, esam gatavi mesties cīņā”.
Tomēr partijas kontā jau var ierakstīt vienu zaudējumu - izgāzusies tās ideja šajās vēlēšanās startēt kopā ar klasiskajām galvaspilsētas opozīcijas partijām.
Savukārt to, ka „Vienotībā” viss varētu notikt atbilstoši likumam burtam, varētu garantēt nule Valsts policijas šefa amatu atstājušais ģenerālis Ints Ķuzis, kurš būšot partijas listē ar 4. numuru.
2. Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība
Tā dēvēto latvisko partiju iespējamo vienību papluinījusi Nacionālā apvienība, kuru nu savā kompānijā paņēmusi Reģionu apvienību (LRA), kura iepriekšējās vēlēšanās startēja kopā ar „Latvijas Attīstību”.
LRA priekšsēdētājs Edvards Smiltēns norādījis, ka uzvarēs tie, kas spēs apvienoties. Izskanējušas runas, ka par apvienotā saraksta līderi varētu kļūt „nacionālis”, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis. Savukārt LRA par savu līderi uzskata partijas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.
3. „Attīstībai/Par!”/„Progresīvie”
„Latvijas attīstība”, kura nu startē kopā ar kustību „Par!” sava kādreizējā sabiedrotā zaudējumu kompensējusi ar samērā nesen, pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām radušos partiju „Progresīvie”, kura iepriekšējā līdera Roberta Putņa vietā nu stājies uzņēmējs Mārtiņš Kossovičs.
Par jaunās apvienības mēra amata kandidātu jau labu laiku tiek reklamēts Mārtiņš Staķis. Pirms apvienošanās ar „Attīstība/Par!” „Progresīvie” gan bija paziņojuši, ka uz galvenā rātskunga amatu vēlas virzīt Mārtiņu Kossoviču.
4. Jaunā konservatīvā partija
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns paziņojis, ka JKP mēra amata kandidāts būšot Saeimas deputāts, savulaik par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdotais bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs.
Tāpat kā citām Rīgas domes opozīcijas partijām, arī JKP nav tikusi dota iespēja sevi pierādīt reālā darbībā. Tas droši vien arī ir par iemeslu tam, ka tagad JKP visām opozīcijas partijām rosina parakstīt memorandu par nesadarbošanos ar „Saskaņu” un „Gods kalpot Rīgai”.
5. „Saskaņa”
Pēc sava uzticamākā partnera – „Gods kalpot Rīgai” zaudēšanas un nozākāšanas, kā arī „Rīgas svētā” Nila Ušakova palaišanas svētceļojumā uz Briseli, savu izbijušo godību galvaspilsētā ar jaunu spozmi un jaunām sejām centīsies uzlabot saskaņieši.
Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāts Valērijs Agešins paudis, ka “Saskaņa” pirmais numurs Rīgas domes vēlēšanās, visticamāk, būs politikā absolūti jauns cilvēks. Agešins teica, ka “Saskaņa” politikā ir nevis sprintere, bet garo distanču skrējēja. Atzīstot līdz šim pieļautās kļūdas, partija izvērtēs savas iespējas un variantus startam: “Mierīgi, bez histērijas un fanātisma pārrunāsim situāciju Rīgā un startu vēlēšanās”.
Pirms pāris mēnešiem gan ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs no Briseles gaiteņiem gan bija paziņojis, ka ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās.
6. „Gods kalpot Rīgai”
Īsts šovs gaidāms, un daļēji jau tas sācies, saistībā ar vēl viena uz Briseli "aizbēgušā" partijas vadītāja – Andra Amerika vadītā politiskā spēka kampaņu. „Gods kalpot Rīgu” jau aizgūtnēm radio reklamē Atmodas laika labvakarietis, kādreizējais Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, kurš nu kļuvis vien par teātra direktora palīgu. Viņš ēterā uzskaita partijas līdera un tagadējā Rīgas mēra Oļega Burova labos darbus un aicina par viņu balsot.
„Gods kalpot Rīgai” sola vēl veselu rindu zvaigžņu – gan bijušo futbolistu Marianu Paharu, gan Rīgas Krievu teātra aktieri Jakovu Rafalsonu. Skatuves zvaigzne gan atzinusi, ka no „partiju lietām” neko daudz nesaprot, un viņam neesot svarīgi tas, vai vēlēšanās uzvarēs, vai neuzvarēs: „Svarīgi ir tas, ko izdarīšu Rīgas labā un man būs gods kalpot rīdziniekiem”.
Līdz ar to „Gods kalpot Rīgai” mums sola īstu zvaigžņu lietu.
7. „Alternative”
Partijā „Alternative” būs apvienojušies ekssaskaņieši, kuri šajā sasaukumā tika padzīti no Rīgas domes „Saskaņas” un izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju – Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks. Viņi startēs zem 2011. gadā no „Saskaņas centra” aizbēgušā un visai odiozā kādreizējā eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska izveidotās partijas „Alternative” karoga.
8. Latvijas Krievu savienība
Vēl uz Rīgas domi cierē vel viena tā dēvētā krievvalodīgo ekstrēmistu partija – Latvijas Krievu savienība (LKS). LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs paziņojis, ka par vietu saraksta augšgalā varētu cīnīties pats Mitrofanovs, Jakovs Pliners un Vladimirs Buzajevs. Politiķis ir pārliecināts, ka, ja vēlēšanas notiktu šodien, LKS spētu nodrošināt savu pārstāvniecību pašvaldībā.
9. „Taisnīgums”
Politiskā spektra pretējā galā no LKS ir nacionālā savienība „Taisnīgums”, kuru vada Viktors Birze. Bet ambīcijas ir varen varenas: „Taisnīgums” piedāvā nacionālistu vīziju par Latvisku un godīgu politiku. „Mūsu prioritāte ir stiprināt Latviešu (kuri joprojām ir mazāk par pusi no Rīgas iedzīvotāju skaita) pozīcijas savā galvaspilsētā, un mēs neslēpjam, ka vēlamies izmantot visus pašvaldības rīcībā esošos administratīvos un juridiskos instrumentus, lai pilsētā stiprinātu Latviešu valodas pozīcijas, Latvisku pilsētvidi, un bremzētu migrantu (viltus studentu, viesstrādnieku un tamlīdzīgi) pieplūdumu,” vēstīts partijas paziņojumā. Līdz šim gan šī partija izcēlusies vienīgi ar skaļiem paziņojumiem.
* * *
Ir arī vesela virkne partiju, kuras skaidri nav formulējušas savu attieksmi un gatavību startēt vēlēšanās: * KPV LV valdes priekšsēdētājs Atis Zakatistovs pieļāvis, ka partija lēmumu par to, vai startēt vēlēšanās, varētu pieņemt laikā, kad jau notiks kandidātu sarakstu pieņemšana Centrālajā vēlēšanu komisijā; * nav arī skaidri zināms, ko darīs partiju apvienība „Jaunā Saskaņa”, * kā arī Zaļo un Zemnieku savienība. Un var jau pamosties vēl kāda.