Levits: "No kvalitātes viedokļa raugoties, Latvijas likumdošana ir vāja"

Viņš skaidroja, ka tieši tāpēc radies ierosinājums šādu institūciju radīt. Valsts padome neaizstātu jau esošās struktūrvienības attiecīgo institūciju ietvaros, jo tās ir nepieciešamas. "Tās ir jāstiprina, lai likumprojekti, kas no Ministru kabineta nonāk Saeimā, būtu jēgpilni. Mēs varam konstatēt, ka visā valsts iekārtas sistēmā ir viens institucionāls trūkums, kura esamība visu Latvijas iedzīvotāju interesēs uzlabotu likumdošanas kvalitāti," norādīja valsts pirmā amatpersona.

Kā paraugu Valts padomei Levits minēja Satversmes tiesu, proti, Valsts padomei ir jābūt Satversmes tiesas spoguļattēlam. Tāpat kā Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, arī Valsts padomē būtu jābūt septiņiem padomniekiem ar saviem palīgiem, kuri varētu izvērtēt likumprojektus, kā arī Satversmes grozījumus, likumus, kuri "skar Satversmes pamatus". Tāpat Valsts padomes uzdevums būtu arī izvērtēt jaunus likumus, kādu iepriekš nav bijis, kā arī sniegt vērtējumu par būtiskiem grozījumiem jau esošajos likumos.

Retoriski jautājot, kādēļ Latvijai ir vajadzīga Valsts padome, prezidents norādīja uz politisko kultūru Latvijā, kur daļa partiju ir mazskaitlīgas un nestabilas. Līdz ar to partijām nav viegli attīstīt ilgtermiņa politisko programmu. "Padome būtu vērtīga un tā atvieglotu Saeimas deputātu dzīvi, izšķiroties par labāko, nedaudz mazāk labāko, vēl mazāk labu un sliktu risinājumu Satversmes ietvaros," sacīja Levits, kā piemēru minot jautājumu par "Parex bankas" glābšanu, kas "visai tautai izmaksāja apmēram miljardu".

"Juridiskie dienesti, kas šo jautājumu vērtēja, sacīja, ka tas ir legāli, bet, vai tas ir labi, pareizi?! Izvērsta pamatojuma nebija. Arī jautājums par obligāto iepirkuma komponenti ir pilnīgi legāls un saskaņā ar Satversmi, bet, vai tas ir labs un labākais risinājums?! Šāda veida juridiski politiska izvērtējuma nav, jo nav, kas to izvērtē un dod padomu," skaidroja prezidents.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Valsts padomes uzdevums būtu izvērtēt un sniegt izvērstu juridisku un saturisku pamatojumu, raugoties no valsts ilgtspējas viedokļa, kas nebūtu saistīts ar koalīcijas politisko programmu. "Valsts padome strādātu neatkarīgi, skatoties uz valsts ilgtspēju. Lēmumu pieņemtu Saeima. Atbrīvot no lēmuma pieņemšanas padome nevarētu un nedrīkstētu. Tā to arī nedarītu," norādīja valsts pirmā amatpersona.