Latvija atvadās no mūžībā aizgājušā dzejnieka Leona Brieža

Dzejnieks miris naktī uz pirmo februāri.

Viņš bija dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. 1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez tiesībām iegūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā.

Par spīti tam 1972. gadā iestājies Moldāvijas Kišiņevas universitātes Spāņu valodas un literatūras dienas nodaļā. Pēc tam Briedis mācījies M.Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos Maskavā.

Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu un citām valodām, bijis lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis arī grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu Briedis sacerējis tekstus ap 150 dziesmām.

Latviešu valodā publicētas ap 30 Brieža oriģinālgrāmatas, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu. Atsevišķās grāmatās Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota praktiski visās Eiropas un bijušās PSRS tautu valodās. Aktīvi sadarbojas ar daudziem Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV kultūrizdevumiem.

Briedis strādājis dažādos Latvijas kultūras periodikas izdevumos: "Literatūra un Māksla", "Jaunās Grāmatas", "Grāmata" u.c. Briedis bija kulturoloģiskā žurnāla "Kentaurs XXI" dibinātājs, galvenais redaktors un izdevējs (1992-2010), izdevniecības "Minerva" direktors.

Dzejnieks saņēmis dažādas literārās balvas un prēmijas gan Latvijā, gan ārzemēs, tai skaitā Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas, dzīves un sabiedrības laikmetīguma izpratni, Rumānijas Rakstnieku savienības prēmiju par rumāņu kultūras popularizēšanu Latvijā.

1999.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.