Sandra Kalniete par nākotni pēc Lielbritānijas izstāšanās: "Kritiskākais brīdis būs jūnijā"
Turpmākām sadarbības sarunām Eiropas Savienība (ES) patlaban ir vairāk gatava nekā Lielbritānija, atzina Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV).
"Es domāju, ka patlaban ES ir vairāk gatavāka sarunām nekā Lielbritānija, jo Eiropas Komisija pirmdien gatavojas publicēt pamatnostādnes sarunām ar Lielbritāniju. Mēs vēlamies tādu vispārīgu, visaptverošu vienošanos par mūsu turpmāko sadarbību," norādīja Kalniete.
Savukārt Lielbritānija vēlētos runāt par atsevišķiem līgumiem katrā no jomām, jo tas dotu iespēju britiem daudz labāk vienoties ar ES dalībvalstīm. "Pie šādiem nosacījumiem veidojas situācija, ko mēs nevēlamies pieļaut, jo katrā jomā dalībvalstu intereses ir atšķirīgas," piebilda Kalniete.
Kalniete norādīja, ka kritiskākais brīdis būs jūnijā, jo tad ir jābūt skaidrībai par to, vai sarunas ar Lielbritāniju varēs pabeigt līdz decembrim, pretējā gadījumā premjeram Borisam Džonsonam ir jāprasa sarunu termiņa pagarinājums. "Protams, publiski izskanējis, ka Džonsons pagarinājumu neprasīs, bet ir arī jāsaprot, ka vienošanās apjoms ir milzīgs, jo runa ir par aptuveni 400 līgumiem, kas jāpārskata un jāpārveido par divpusējiem līgumiem," skaidroja politiķe un piebilda, ka februārī būs lielāka skaidrība par tālākajiem sarunu scenārijiem.
Tomēr Kalniete uzvēra, ka ES ir vēlme vispārējā līgumā iekļaut divus būtiskus aspektus - ekonomiku un drošību. "Tāpēc tiek piedāvāts tirdzniecības līgums, kas nenoteiktu kvotas un tarifus. Ir cerība, ka Lielbritānija to spēs novērtēt un mums izdosies vienoties par darba ņēmēju tiesībām un standartu saglabāšanu vienota tirgus pieejai," sacīja Kalniete.
Kā ziņots, vakar stundu pirms pusnakts (sestdien plkst.1 pēc Latvijas laika) Lielbritānija beidzot pameta ES, tomēr, pateicoties pārejas periodam, kas ilgs vismaz līdz 2020.gada beigām praksē nekas īpašs vēl nemainīsies.
Spriedze, ko izraisījis breksits, var pat novest pie pašas Apvienotās Karalistes sašķelšanās, jo kamēr Anglija un Velsa balsoja par izstāšanos no ES, Skotija un Ziemeļīrija atbalstīja palikšanu blokā.
Tajā pašā laikā ES zaudē 15% no sava iekšzemes kopprodukta, dalībvalsti, kas atvēlējusi vislielākās summas aizsardzībai, kā arī Londonas Sitiju, pasaules finanšu galvaspilsētu.
Priekšā stāv tirdzniecības sarunas ar visām pasaules lielvarām, tostarp arī ar tikko pamesto ES, un joprojām nav skaidrs, ko Apvienotā Karaliste nākotnē varēs piedāvāt starptautiskajiem investoriem.
