Par ierobežojumiem seju aizsedzošam apģērbam prognozē plašas debates

Tieslietu ministrijā (TM) pavēstīja, ka aizlieguma ieviešanas nepieciešamība ir vērtējama no diviem aspektiem - cilvēktiesību ierobežojumi un iejaukšanās pieļaujamība, kā arī Latvijas situācijas analīze un pašreizējo risku izvērtējums.

Valdība šonedēļ vēl neizšķīrās par galīgo lēmumu, vai Latvijā būtu nosakāmi ierobežojumi, vienojoties veikt izpēti līdz nākamā gada martam. Aizliegums atteiktos uz musulmaņu sieviešu apģērbu kā nikābs un burka.

Publiskā telpā izskanējis viedoklis, ka mūsu sabiedrība pieradusi pie atklātām sejām. Kultūras ministre izteikusies, ka nebūtu pareizi sievietei raut nost musulmaņu galvassegu, ja viņa to nēsā brīvprātīgi. Valsts prezidents Raimonds Vējonis paudis personīgo viedokli, ka šāda apģērba lietošana būtu aizliedzama. Vējonis iepriekš teica, ka šajā jautājumā ir "drošības komponents", un saistīja to ar "bailēm no terorisma". Premjere Laimdota Straujuma sacījusi, ka patvēruma meklētāji, kurus Latvijā gaida janvārī, tiks informēti par Latvijas plāniem aizliegt nēsāt seju aizsedzošu apģērbu sabiedriskās vietās.

Ja aizliegums gūs atbalstu, TM skaidro, ka tam ir jābūt noteiktam likumā, skaidri un saprotami, ļaujot personai prognozēt likuma piemērošanas rezultātu un atbilstoši izvēlēties savu rīcību. Tam jāatbilst specifiskajai valsts situācijai un jābūt vienīgajam līdzeklim, lai sasniegtu precīzi un šauri definētu leģitīmo mērķi. Iespējamos ierobežojumus vērtēs no valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības aspekta, ņemot vērā citu valstu pieredzi. TM uzskata, ka, ieviešot attiecīgo aizliegumu, būtu nepieciešami arī plaši sabiedrības informatīvie pasākumi par šādu normu nepieciešamību. Plānota arī iedzīvotāju aptauja, bet par konkrētiem jautājumiem vēl nav lemts.

"Nosakot jebkuru papildu cilvēktiesību ierobežojumu, par ko var uzskatīt arī aizliegumu sabiedriskajās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu, jo tas cita starpā tieši skars islāma ticīgo tiesības nēsāt seju aizsedzošo apģērbu, proti, ietekmē personas tiesības uz reliģijas brīvību, būtu vērtējams šāda ierobežojuma mērķis, cilvēktiesību aizskāruma esamība un apmērs, kā arī apstāklis, vai konkrētais mērķa sasniegšanai izvēlēts rīks ir samērīgs ar cilvēktiesību ierobežojumu. Tāpat būtu vērtējams, kāda veida sejas aizsedzoša apģērba nēsāšanas aizliegums tiek noteikts," iezīmē TM pārstāve Laura Majevska.

Šobrīd likums nosaka objektīvus apstākļus kā drošību, veselību, kuriem pastāvot, ir obligāti jānēsā seju aizsedzošo apģērbu sabiedriskajās vietās. Šobrīd tas attiecas uz konkrētu profesiju pārstāvjiem un ceļu satiksmes drošību.

Tiesībsarga birojā, kas pirmais aicināja uzsākt diskusiju par seju aizsedzošu apģērbu, gatavojoties pārvietoto bēgļu uzņemšanai Latvijā, atzīst, ka šādam ierobežojumam var atrast argumentus gan par, gan pret, bet vienas pareizās un viennozīmīgas atbildes nav.

"Satversme paredz, ka šāda veida tiesības var ierobežot, bet ierobežojumam jābūt noteiktam ar likumu, ar leģitīmu mērķi un samērīgam - saduras personas tiesības un sabiedrības ieguvums. Vienmēr ir jautājums, vai leģitīmo mērķi nevar panākt citiem līdzekļiem," aģentūrau BNS sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Eiropā ir vairākas valstis, kurās aizliegts sabiedriskās vietās nēsāt apģērbu, kas pilnībā aizsedz seju, taču ierobežojumi atšķiras. Citviet ierobežojumus noteikušas pilsētas vai šādas tiesības dotas iestādēm, piemēram, skolām. Atšķiras sabiedrisko vietu uzskaitījums. Francija 2011.gadā kļuva par pirmo valsti, kur seju pilnībā aizsedzoša apģērba valkāšana sabiedriskās vietās aizliedza ar likumu.