Saeimas komisijas pret priekšlikumu sodīt partiju valdes locekļus par pārkāpumiem vēlēšanu kampaņās
foto: Zane Bitere/LETA
Cilvēks pie vēlēšanu urnas.
Politika
2020. gada 30. janvārī, 08:49

Saeimas komisijas pret priekšlikumu sodīt partiju valdes locekļus par pārkāpumiem vēlēšanu kampaņās

Jauns.lv / LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšlikums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā par vēlēšanu kampaņas noteikumu pārkāpumiem paredzēt administratīvo atbildību partiju valžu locekļiem raisījis divu Saeimas komisiju pretestību, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze" (LA).

Saeimas komisijas pret priekšlikumu sodīt partiju ...

Saeimā nonākuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotie grozījumi likumā, kas paredz bargākus naudas sodus par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu. Cita starpā grozījumi paredz, ka naudas sodu par vēlēšanu kampaņas regulējuma neievērošanu varētu uzlikt nevis partijai, bet gan tās valdes locekļiem.

LA raksta, ka politiķi šajā piedāvājumā saskata vairākas vājās vietas. Piemēram, parlamentārietis Gundars Daudze (ZZS) norāda, ka Satversme ierobežo iespējas Saeimas deputātus saukt pie administratīvās atbildības, taču partiju valdēs nereti ir tieši Saeimas deputāti.

Parlamentārietis Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) paudis šaubas, vai ir taisnīgi sodīt partijas valdes locekļus, ja kāds kandidāts ir veicis individuālo kampaņu, no kuras valdes pārstāvji pat, iespējams, cietuši. "Taisnīgi būtu prasīt atbildību no tā, kas izdarījis pārkāpumu," uzskata deputāts. KNAB gan uzskata, ka šajā situācijā atbildība jāuzņemas partijas vadībai, jo vēlētājs, balsojot par individuālu deputātu, vienalga nobalso par viņa pārstāvēto sarakstu.

Pie frakcijām nepiederošo deputātu Aldi Gobzemu un Aldi Adamoviču (JV) savukārt ieinteresējis jautājums, kurš atbildēs par aģitācijas materiāliem ar nomelnojošu saturu par politisko konkurentu, uz ko KNAB skaidru atbildi neesot varējis sniegt.

Ņemot vērā gan minētos, gan arī citus apsvērumus, Juridiskās komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti uzdevuši KNAB mēneša laikā likumprojektu uzlabot, lai pēc tam to komisijās izskatītu atkārtoti.

Kā ziņots, patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss par likumā noteiktās priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības vai aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu kārtības pārkāpšanu fiziskajām personām paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 eiro, bet juridiskajām personām - līdz 1200 eiro.

KNAB sagatavojis grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, lai īstenotu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas plānu. Grozījumi ietver Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvo pārkāpumu sastāvus attiecībā uz aģitācijas noteikumu pārkāpšanu. Grozījumi stātos vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Ņemot vērā minēto, grozījumi paredz, ka par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu fiziskai personai vai valdes loceklim piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 1400 eiro.

Minētajā Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normā paredzētie pārkāpumi ietver aģitācijas pārskata neiesniegšanu, aģitācijas apmaksas kārtības neievērošanu, administratīvo resursu izmantošanas ierobežojumu neievērošanu aģitācijā, kā arī likumā noteikto finansēšanas nosacījumu neievērošanu aģitācijā. Tāpat šī norma ietver pārkāpumus, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu, neiesniedzot aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus vai arī aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumu grozīšanu.

Norma arī ietver pārkāpumus par aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu.

Savukārt par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā KNAB rosina piemērot naudas sodu fiziskajai personai no 50 līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai - no 500 līdz 7000 eiro. Patlaban kodekss par šādu pārkāpumu elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā juridiskajām personām paredz 1400 eiro sodu.

KNAB skaidro, ka naudas soda apmēru nepieciešams pārskatīt, ņemot vērā gan nodarījuma bīstamību, gan sabiedrisko kaitīgumu un nodarījuma sekas. Tāpat sodi jāpārskata, ņemot praksē novērotos administratīvo pārkāpumus un līdz šim piemēroto administratīvo sodu apmērus.

KNAB norāda, ka laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 1.augustam par aģitācijas pārkāpumiem kodeksā paredzētais maksimālais naudas soda apmērs - 1400 eiro - piemērots divas reizes, kas arī norāda uz to, ka personas izvēlas pārkāpt aģitācijas kārtību, neskatoties uz likumā paredzētajām sankcijām.