Melbārde: "Latvijas simtgade ir vairāk nekā gaisā izšauts salūts"
Latvijas simtgade ir vairāk nekā gaisā izšauts salūts un skaisti izskanējuši koncerti, tā šodien Latvijas simtgadei veltītā pasākumā sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Viņa skaidroja, ka, domājot par Latvijas simtgadi, visiem kopā ir lieliska iespēja rosināt pozitīvas pārmaiņas, stiprināt ticību un mīlestību pret Latvijas valsti, saliedēt sabiedrību, rosināt atgriezties aizbraukušos latviešus, kā arī tā ir iespēja sākt kaut ko jaunu, veidojot labāku nākotnes Latviju.
Ministre minēja, ka notikumi Francijā ir būtiski ietekmējuši pārdomas par to, kāds ir konteksts, kurā sagaidām Latvijas valsts 97.gadadienu un gatavojamies Latvijas simtgadei, un to ir būtiski paturēt prātā, domājot par Latvijas simtgades mērķiem un kopējo noskaņojumu, kuru gribam uzburt.
"Mums daudz vairāk jādomā par sabiedrības noskaņojumu, jāstrādā pie sabiedrības saliedētības un vienlaikus ļoti svarīgi, ka cilvēki paši vairāk uzņemas iniciatīvu un domā par savas valsts veidošanu, jo piederības sajūtu mēs visvairāk iegūstam darot. Tāpēc Latvijas simtgades programmu redzam kā atvērtu ietvaru, kurā definēti mērķi un uzdevumi, bet kura vienlaikus iedvesmos Latvijas iedzīvotājus nākt ar savām idejām, priekšlikumiem un dāvanām Latvijai," sacīja ministre.
Ministre negribētu, lai Latvijas simtgade kļūtu par pasākumu, kurā daudz runā par pagātni - tā vietā, ka pagātnei jākalpo kā iedvesmas avotam labākas tagadnes un nākotnes veidošanai.
Latvijas simtgades programma tiek veidota pieciem gadiem - no 2017. līdz 2021.gadam, lai pilnvērtīgi un sistemātiski atcerētos visus vēsturiskos notikumus un cilvēkus, kas veidojuši Latvijas valsti.
"Latvijas simtgades programmas virsmērķis joprojām ir palicis nemainīgs - stiprināt Latvijas valsti, stiprināt piederības sajūtu un rosināt pašorganizējošu procesu sadarbību. Piederības sajūta sākas ar aktīvu līdzdalību, tādēļ patlaban daudz uzmanības pievēršam svētku gatavošanas procesam. Visu aizvadīto gadu daudzviet Latvijā notika diskusijas un semināri, kuru laikā runājām ar vairāk nekā 5000 cilvēkiem, lai rosinātu cilvēkus nākt ar savām iniciatīvām. Esam saņēmuši vairāk nekā 700 idejas," klāstīja Melbārde.
Kā lielie notikumi saistībā ar Latvijas simtgadi tiek izcelti tādi projekti kā "Uzvaras zieds", kura mērķis ir īpaši akcentēt ziedu dāvināšanas tradīciju, "Apskauj Latviju", "Latvijas ainava", "Baltā galdauta svētki", savukārt kā dāvanas Latvijai nozīmīgajā jubilejā top Likteņdārzs, Latvijas Nacionālā enciklopēdija, Latvijas muzeju kopizstāde, 100 stipendijas Latvijas izpētei, Latvijas filmas un citas ieceres.
Ministre minēja, ka vēlētos, lai Latvijas simtgade tiktu sagaidīta ar jaunām tradīcijām. Piemēram, "Balto galdautu svētki" ik gadu 4.maijā paredzētu izklāt galdu ar baltu galdautu un tad ģimenes vai draugu lokā pie tā sēsties, lai cienātos, dziedātu, sarunātos un godinātu savus senčus.
Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta skaidroja, ka izveidota arī Latvijas simtgadei veltīta piederības zīme. Tā sastāv no vārda Latvija, valsts karoga, skaitļa 100, kuram nulles veidotas kā bezgalības zīme.
Jau ziņots, ka Latvijas valsts simtgades nodrošināšana kopš 2014.gada beigām nodota Kultūras ministrijas pārziņā. Lai izstrādātu simtgades programmas mērķus, pamatprincipus, programmu un komunikācijas vadlīnijas un domu apmaiņā iesaistītu plašu sabiedrību, ministrija ir izveidojusi simtgades svinību struktūru un organizāciju. Lai uzturētu pastāvīgu dialogu ar dažādām sabiedrības grupām, ir notikušas dažādas domu apmaiņu grupu tikšanās - vēstures, izglītības, kultūras, Baltijas valstu sadarbības, diasporas, jauniešu un citas. Ministrija rīkojusi dažādu auditoriju seminārus un diskusijas visos Latvijas reģionos, iegūstot atgriezenisko saiti par sajūtām, ar kādām cilvēki vēlētos sagaidīt simtgadi.
Latvijas simtgades svinību patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Aptuvenās Latvijas simtgades svētku izmaksas tiek lēstas 30 miljonu eiro apmērā.
