Rīgā ar steigu jāglābj 6000 namu; remontiem vajadzīgā summa - teju miljards eiro

Toreizējā Rīgas enerģētikas aģentūras vadītāja Maija Rubīna informēja, ka neatliekami atjaunojamo ēku kopējā platība ir 12 miljoni kvadrātmetru un kopumā nepieciešami 954 miljoni eiro.

Rīgas enerģētikas aģentūras tagadējais direktora pienākumu izpildītājs Timurs Safiuļins informē, ka šis renovējamo namu skaits ir ierakstīts Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna pirmajā versijā.

Tomēr viņš skaidro, ka atbildība gulstas uz pašu īpašnieku pleciem: “Lēmuma pieņemšana par nama atjaunošanu ir katras mājas dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē. Līdzšinējā pieredze rāda, ka renovētas ir tās mājas, kurās kāds no dzīvokļa īpašniekiem ir aktīvi iesaistījies kaimiņu pārliecināšanā par ieguvumiem un kuram izdevies atrast pietiekamu domubiedru skaitu lēmuma pieņemšanai.”

Mājas pārvaldniekam savukārt jāspēj sniegt dzīvokļu īpašniekiem  maksimālu pilnīgāku informāciju par nama atjaunošanas iespējām, pieejamo finansējumu un labajiem piemēriem.

Kūtrumam vairāki iemesli

Rīgā atjaunoto māju īpatsvars salīdzinājumā ar mazākām pašvaldībām ir krietni mazāks. Aģentūra apgalvo, ka kūtrumam ir vairāki iemesli – Rīgā ir viens no zemākajiem siltumenerģijas tarifiem valstī, dzīvokļu īpašnieki bieži vien ir izīrējuši savus mājokļus un nepiedalās lēmumu pieņemšanā, galvaspilsētā ir plašākas iespējas maksātspējīgajiem mainīt dzīvesvietu uz mājvietu, ko var izdarīt krietni ātrāk nekā organizēt mājas renovāciju.

Būtisks iemesls ir arī īpašnieku nevēlēšanās uzņemties kredītsaistības. “Rīgā dzīvokļu īpašnieki daudz biežāk veido uzkrājumus kopīpašuma remontdarbiem un izvēlas mājas atjaunošanu veikt pakāpeniski, taču saviem spēkiem, neņemot aizņēmumu. Viena no problēmām, kāpēc daudzi kooperatīvi nav gatavi pieņemt lēmumu par aizņēmumu, ir augsta zemes nomas maksa,” teic Safiuļins.

Kā labu piemēru viņš min Purvciema dzīvokļu kooperatīvu „Bāka-2”, kas, piesaistot līdzfinansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, veicis remontdarbus jau trešais daļai namu un sola renovēt arī pārējos.

Inženierzinātņu doktore Maija Rubīna uzskata, ka valsts un pilsēta ir devusi visas iespējas, lai varētu vismaz līdz 2030. gadam savu dzīvokļu namu atjaunot.

“Ja mājā no iedzīvotāju vidus trūkst cilvēku, kas varētu uzņemties mājas atjaunošanas vadīšanu, tad var pieaicināt speciālistu no malas – būvadministratoru, kuru var pilnvarot vadīt visus darbus,” iesaka Rubīna.

Šādu darbu visbiežāk uzņemas gam energoservisa komersanti (ESKO), gan apsaimniekotāji. Šie uzņēmumi jau renovējušas ēkas 67 ēkas Rīgā. “Turklāt valdība plāno palielināt ESKO firmu skaitu vismaz līdz desmit, sniedzot tām arī valsts finansiālu atbalstu,” saka eksperte.

Neko nedarot, draud grausta statuss

Papildus tam valsts un pašvaldība veidojot speciālus fondus, kas dos iespēju atjaunošanai ņemt aizdevumu ar zemiem procentiem (mazāk par 3%). “Ja īpašnieki paši neko negribēs un aktīvi pretosies mājas atjaunošanai, tad, protams, māja tiks vēl vairāk nolietota un pēc laika pārvērtīsies graustā,” brīdina Rubīna.

Kāds liktenis sagaida grausta iemītniekus? Rubīna skaidro, ka grausti ir dzīvošanai bīstami un iemītniekus no tiem vienkārši izliek: “Tas vairs nav svarīgi, ka dzīvokļi ir iedzīvotāju īpašums, tādam īpašumam vairs nav vērtības, viņi to ir faktiski zaudējuši un nevar arī atjaunot. Dzīvošanai bīstamus graustus nojauc, un būtu labi, ja par nojaukšanu nebūtu jāsamaksā to bijušajiem īpašniekiem.”

Ja nams sabrūk, ej, kur gribi

No grausta izliktajiem atliek iegādāties vai īrēt citu mājokli. Rubīna ir atklāta: “Dzīvokļu tirgus Latvijā ir pietiekami liels. Pilsētai nav pienākuma šādus iedzīvotājus izmitināt, jo savu dzīvojamo platību viņi ir zaudējuši labprātīgi, savas apzinātas darbības vai bezdarbības dēļ.”

Rīgā pašlaik nav tādu daudzdzīvokļu namu, kam jau beidzies ekspluatācijas termiņš. “Taču jebkurā gadījumā atjaunošanu un remontus ir ieteicams mēģināt veikt laikus,” piebilst enerģētikas aģentūras vadītājs Safiuļins

Edvīns Rakickis / Foto: Edijs Pālens/LETA