"Ķilupes" īpašnieku Andri Saulīti soda par milzīgu nelegālu izgāztuvi viņa paša saimniecībā

Zemes īpašnieks gan nav pasargāts no atkārtota soda, kamēr atkritumi no teritorijas nepazudīs. Jau tagad vides uzraugi uzsākuši jaunu administratīvā pārkāpuma procesu.  Papildus tam dienests nolēmis piemērot arī izpildu rīkojumu par piespiedu naudu divtūkstoš eiro apmērā. Atkritumi atrodas uz zemesgabala, kas pieder atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Ķilupe” lielākajam (68.75%) īpašniekam Andrim Saulītim. Atlikusī daļa – 31.25% “Ķilupes” pieder Ogres pašvaldībai. 

Nelegālo izgāztuvi VVD atklāja šā gada sākumā pēc dienestā saņemtas sūdzības. Meža un grāvju ieskautajā teritorijā var iebraukt tikai caur atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Ķilupe” teritoriju. 

Atkritumu aizvākšanai bija dots laiks līdz septembrim. Īpašnieks jau pavasarī paziņoja, ka tas ir izdarīts. Saulītis arī apgalvoja, ka teritorijā atrodas vien siltumnīcu zeme. Savukārt VVD zemes īpašniekam uzdeva veikt urbumus, lai pārliecinātos, kas patiesībā šai zemē atrodas. Iesniegtie dati liecinājuši, ka nekādu atkritumu nav. Pēc tam atkārtotas analīzes Vides dienests veica pats. Tās uzrādīja citu ainu – zeme bija pilna atkritumu. 

“Veicām neatkarīgus urbumus tieši šiem urbumiem līdzās - nedaudz nostāk.  Un mūsu darba laikā atklājās, ka tomēr šajā augsnē ir atkritumi (..) Faktiski tie ir dažāda veida sadzīves atkritumi – plastmasas, tekstils, dažāda veida gumijas izstrādājumi, koksne. Tie bija plaša spektra atkritumi, kas principā ir sastopami nešķirotos sadzīves atkritumos,” stāsta VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles sektora vadītājs Kalvis Avotiņš.

Zemes īpašnieks Andris Saulītis uz raidījuma “de facto” jautāto atbild: “saistībā uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem atkārtoti norādu, ka detalizētas atbildes un skaidrojumus esmu sniedzis VVD. VVD ir pieņēmis lietā konstatētajiem faktiem atbilstošus un pamatotus lēmumus, savukārt es tos ievēroju un izpildu.”

Atkritumu apsaimniekošanas firma “Ķilupe” pirms pieciem gadiem uzstādīja atkritumu šķirošanas līniju un saņēma attiecīgu atļauju šķirošanai. Vides dienestam ir aizdomas, ka atkritumi aiz uzņēmuma teritorijas sākuši krāties ap to laiku, 2014.gadu un uzņēmumam pieprasīta papildu informācija par atkritumu plūsmām laikā no 2014.-2018.gadam.

“Mūsu aizdomas ir tādas, ka šo atkritumu izcelsme ir no tuvējā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma un ka tie tomēr varētu būt šie te mehāniskās šķirošanas atkritumi, kuri tiek norādīti, ka tie būs šī komposta sagatavošanas atkritumi, un ka tas varētu būt tehniskais komposts, kas ir vienkārši novietots šajā teritorijā un izlīdzinātas - tās ir tās mūsu aizdomas,” raidījumam saka Kalvis Avotiņš.

VVD pieprasījis “Ķilupei” precizēt atkritumu apjomu par četru gadu periodu – kur un kādā apjomā atkritumi nonākuši tālāk. Tāpat pieprasīta papildu informācija no otras puses – tiem, kas uzrādīti kā atkritumu saņēmēji. Ja aizdomas apstiprināsies -  arī pašvaldībai daļēji piederošajam uzņēmumam draud sods par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu neievērošanu. Uzņēmuma vadītājs savukārt uzskata, ka pret viņiem ir sākta kampaņa, bet izvērstus komentārus pēc būtības nesniedz. “Attiecībā uz visu šo jautājumu kopumā uzskatu, ka pret mani, manu ģimeni un uzņēmumu sistemātiski tiek vērsta tendencioza nomelnošanas kampaņa ar mērķi graut uzņēmuma reputāciju un izslēgt nopietnu konkurentu Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas konkursā, īpaši, kad uzņēmums ir saņēmis uzaicinājumu tajā piedalīties,” norāda SIA “Ķilupe” valdes priekšsēdētājs Andris Saulītis. Arguments gan neiztur kritiku, jo pirmoreiz par nelegālo izgāztuvi “de facto” stāstīja jau jūnijā, kad Rīga tikko kā bija noslēgusi līgumu ar jauno atkritumu apsaimniekotāju, bet indikāciju par jaunu konkursu tobrīd nebija vispār.

Lai gan sodi vides jomā ir samērā mazi, Vides ministrija pagaidām neplāno būtiski pārskatīt sodu politiku. Taču ir plāns uzlabot kontroli pār atkritumu plūsmām, lai tās nenonāktu nekur nereģistrētās izgāztuvēs un  dabā. Šobrīd vides inspektori aprēķinus par datu sakritību atkritumu apritē veic paši. Savukārt uz vietas pārbaudes visbiežāk veic, reaģējot uz sūdzībām. Tagad tiek strādāts pie jaunu programmu radīšanas, lai nesakritības atkritumu plūsmās atrastu automatizēti. 

“Mēģināt noķert tīri elektroniskā veidā, caur sistēmu kaut kādas iespējamās neatbilstības un tad inspektors, ja rodas aizdomas, var aizbraukt jau uz vietas nokontrolēt, jo skaidrs, ka vides inspektori Latvijā ir nepilni 300 un nav iespējams pilnīgi visas vietas un teritorijas regulāri apsekot, tādēļ šāda veida rīks būtu ļoti izdevīgs,” saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. Vietā, kur tika atrasti atkritumi, paredzēts veikt arī grunts un gruntsūdeņu analīzes, lai noskaidrotu, kādu ietekmi uz vidi atkritumi ir atstājuši, tostarp – vai gruntsūdeņi nav piesārņoti ar smagajiem metāliem.