Ēdienu visretāk izmet Latgalē, secināts pētījumā
Vidzemē atkritumus šķiro aptuveni 60% iedzīvotāju, kas ir augstākais rādītājs starp Latvijas reģioniem, secināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktajā pētījumā par to, kāpēc un kādā apjomā iedzīvotāji Latvijā mēdz izmest atkritumus.
Pētījuma dati rāda, ka "papīra neizmešanas čempioni" dzīvo Kurzemē, jo šeit papīrs aizņem tikai 13% miskastes atkritumu. Savukārt aktīvākie atkritumu šķirotāji dzīvo Vidzemē un Zemgalē.
Tikmēr vismazāk ēdiena atlieku tiek izmests Latgalē, bet maltītes no mājās atrodamiem ēdienu pārpalikumiem, salīdzinot ar citiem reģioniem, visbiežāk pagatavo rīdzinieki.
Kā pauž ministrijā, pārtikas atkritumu rašanās iemesli ir dažādi - visbiežāk produkti ir sākuši bojāties vai tiem beidzies derīguma termiņš, taču liela daļa aptaujāto atzīst, ka nopērk pārāk daudz produktu, ko nespēj patērēt.
Lielākā daļa aptaujāto izmet 10% pārtikas, taču, piemēram, Rīgā līdz 20% iegādātās pārtikas izmet teju trešdaļa iedzīvotāju. Izmesti tiek arī pagatavota ēdiena pārpalikumi un ēdiens, kas negaršo. Kopā ar produktiem miskastē nonāk arī iepakojums - 66% miskastes satura veido plastmasa un 18% papīrs.
Salīdzinot ar Zemgali, kurzemnieki izmet daudz vairāk plastmasu, kas aizņem 72% miskastes. Zemgale ieņem otro vietu atkritumu šķirošanā, un 11% jeb aptuveni 25 000 zemgaliešu saldumus pērk, tos iesverot līdzi paņemtā maisiņā, kas ir labākais rādītājs Latvijā. Taču, salīdzinot ar citiem reģioniem, Zemgalē biežāk izmet piena produktus.
Par taupīgāko reģionu var dēvēt Latgali, kur pārtiku izmet visretāk - to dara 33% latgaliešu, savukārt citos reģionos pārtiku mēdz izmest aptuveni puse aptaujāto iedzīvotāju.
Šķirošanā pirmo vietu Latvijā ieņem Vidzeme, kur regulāri atkritumus šķiro 60% aptaujāto un, atšķirībā no pārējās Latvijas, reģionā tikpat kā neveidojas stikla atkritumi. Vidzemnieki vairāk uzmanību pievērš datumiem - šeit daudz retāk nekā, piemēram, Rīgā pārtiku izmet, jo beidzies derīguma termiņš.
Turpretī rīdzinieki uz pārējās Latvijas fona izceļas ar faktu, ka visbiežāk ēdienu cenšas izmantot pilnībā - 47% gadījumu pārtikas pārpalikumi Rīgā tiek pārvērsti maltītē. Tomēr rīdzinieki, salīdzinot ar pārējo Latviju, biežāk izmet dārzeņus un augļus, bet 66% gadījumu pārtika atkritumos nonāk, jo tai beidzies derīguma termiņš.
Lai mazinātu atkritumu nelietderīgu veidošanu un izmešanu, VARAM ir sākusi iniciatīvu "Izmests miskastē nav pazudis dabā". Tās laikā šonedēļ 20 000 pirmās klases skolēniem 197 skolās visā Latvijā tiek izdalīta īpaša "Miskastes dienasgrāmata" - izglītojošs materiāls, kas palīdz nedēļas laikā bērniem kopā ar vecākiem skaitīt līdzi, kādi iepakojumi un produkti tiek izmesti, tādējādi izzinot savas ģimenes paradumus un, iespējams, saskatot iespējas kā tos var mainīt. Miskastes dienasgrāmatas elektroniskā versija un dažādi padomi atrodami mājas lapā "www.neizmet.lv."
