Latvijā trešā daļa kavē rēķinu apmaksu un vajadzīgo naudu bieži aizņemas
Pēdējā gada laikā uzlabojusies Latvijas iedzīvotāju rēķinu maksāšanas disciplīna, tomēr joprojām 34% ir kavējuši viena vai vairāku rēķinu apmaksu.
No tiem iedzīvotājiem, kuri pēdējā gada laikā ir kavējuši rēķina apmaksu, 41% atzinis, ka to dara regulāri, liecina Eiropas finanšu labklājības barometrs. Vēl pirms gada rēķinu kavēšanu Latvijā atzina 45% patērētāju.
Eiropā vidēji kavē ceturtā daļa
Eiropā kopumā šogad 24% kavē rēķinus, un viņiem nākas aizņemties to apmaksai. Aptuveni 60% norāda, ka spēs savus rēķinus apmaksāt laikus, bet 40% ir risks to neizdarīt.
Eiropas finanšu labklājības barometrs salīdzina 24 valstu iedzīvotāju finansiālo labklājību. Pirmajās trijās vietās ierindojas Vācija, Austrija un Zviedrija, bet Latvija ieņem 21. vietu, šogad apsteidzot Poliju, Lietuvu un Grieķiju. Pētījumā īpaši zemi rādītāji Latvijai ir, vērtējot spējas laikus samaksāt rēķinus, veidot uzkrājumus nākotnei, vērtējot patērētāju finanšu pratības līmeni.
Pieaug finanšu stress
Eiropā kopumā gandrīz 45% patērētāju atzinuši, ka rēķini pieaug straujāk nekā ienākumi, bet Latvijā šādu viedokli pauduši 56 procenti. Pirmajās vietās ir Francija (63%) un Grieķija (61%).
Pētījums liecina, ka Eiropā un arī Latvijā pieaug finanšu stress. Mūsu valstī 58% apgalvojuši, ka bažas par rēķinu pieaugumu negatīvi ietekmē vispārējo labsajūtu, kamēr vidēji Eiropā – 43 procentiem.
Latvijā apmēram 30% patērētāju atzinuši, ka viņiem nākas aizņemties naudu, lai samaksātu rēķinus, pamatā no ģimenes vai draugiem. Pieaudzis arī to skaits, kas aizņemas no nebanku kredītdevējiem. Tāpat atklāts, ka iedzīvotāji labprātāk aizņemas nevis savā bankā, bet citā bankā.
Neveicas ar iekrāšanu
“Fakts, ka tik daudzi Latvijas un Eiropas patērētāji raizējas par rēķinu straujāku pieaugumu salīdzinājumā ar algām, ir satraucošs un iezīmē dzīves dārdzības palielināšanos. Šajā kontekstā iedzīvotāju finanšu pratībai jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, prasmei apieties ar naudu nākotnē būs arvien lielāka nozīme,” teic kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
Eiropā 75% patērētāju izdodas katru mēnesi atlikt ietaupījumus. Latvijā 35% neveic ikmēneša uzkrājumus, bet lielākā daļa no tiem, kas to dara, ir neapmierināti ar ikmēneša ietaupījumu apmēru. Vienlaikus 63% uztraucas, ka viņi nevarēs atļauties dzīvot ērti pensijas gados. Uzkrājumus neveicošo Latvijas iedzīvotāju īpatsvars ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropā.
Pārvērtē zināšanas
Eiropā 69% patērētāju uzskata, ka viņi ir saņēmuši pietiekamu finanšu izglītību, kaut gan pētījuma laikā 40% kļūdījās, atbildot uz jautājumiem. Arī Latvijā vairāk nekā 60% apgalvojuši, ka zina, kā apieties ar naudu, kā galvenos finanšu izglītības avotus nosaucot skolu, internetu, vecākus un banku.
Gan Eiropas, gan Latvijas patērētāji pārvērtē savu finanšu pratību, norāda Valeika. Latvijā 64% pauduši uzskatu, ka viņu finanšu izglītība ir bijusi pietiekama, tomēr vidēji 37% kļūdījās, mēģinot piemeklēt pareizās definīcijas pamata finanšu terminiem. Trešdaļa nožēlojusi, ka skolā nav iemācījušies vairāk par mājsaimniecības finansēm.
Prakse atpaliek no teorijas
Finanšu nozares asociācijas pārstāvis, bankas "Luminor" Privātpersonu segmenta vadītājs Normunds Rudzītis teic, ka, atbilstoši pētījuma datiem, Latvijas patērētāju finanšu pratība ir augstāka nekā Igaunijā, taču kaimiņvalstī vairāk veido uzkrājumus. “Klienti apzinās, ka jāveic uzkrājumi, taču ir atšķirība ir starp apzināšanos un reālo darbību. Igaunijā finanšu pratība ir zemāka, bet darbība tomēr augstāka nekā Latvijā,” uzsver Rudzītis.
Klientu maksāšanas disciplīna pamazām uzlabojas, kaut gan nereti viņi atzīst, ka neveicas ar naudas plūsmas sabalansēšanu. Īpaši izteikta parādība ir, ka jaunieši neuzkrāj, bet vairāk gatavi aizņemties. Tāpat nereti aizņemas cilvēki, kuriem ir uzkrājumi, bet viņi tos nevēlas tērēt.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati liecina, ka to cilvēku skaits, kas apkrauti ar parādiem, joprojām ir liels. “Arī problēmas ar rēķinu apmaksu var skaidrot ar to, ka cilvēkiem patīk slēpties un jautājumu risināšanu atlikt uz vēlāku laiku. Tāpat arī negribētu piekrist Latvijas patērētāju labai finanšu pratībai. Cilvēki ļoti daudzus pirkumus izdara mirkļa iespaidā, mums ļoti patīk dažādas akcijas,” piebilst centra vadītāja Baiba Vītoliņa.
