Romāns kā tase labas kafijas
foto: Eduards Groševs
Publicitātes
Kultūra

Romāns kā tase labas kafijas

Karlīna Timofejeva

Tumšiem un drēgniem rudens vakariem īpaši piemēroti ir romāni, kurus izbaudīt kā sildošas tējas vai kafijas tasi vai relaksējošu vannu – tādi, kuri aicina atpūsties, izklaidē un vienlaikus ļauj arī pārdomāt dzīvi.

Romāns kā tase labas kafijas...

Rakstnieces Ilzes Freimanes romānus visvairāk iecienījušas tieši sievietes, un pelnīti, jo tieši dažāda vecuma sievietēm kopīgās un tāpēc labi saprotamās problēmas autore risina savos romānos “Viršu medus”, “Magones laiks” un citos, tostarp arī pašā jaunākajā, kam dots nosaukums “Kafija diviem”. Tomēr arī vīrieši šajos romānos, kas paver durvis uz sievietes iekšējo pasauli, atrastu daudz interesanta.

Atšķirībā no daudziem citiem sieviešu romāniem Ilzes Freimanes darbu varones bieži vien vairs nav jauniešu vecumā – taču vai gan tas nozīmē, ka, gadiem ejot, problēmu kļuvis mazāk? Brīžiem šķiet: tieši otrādi… Romāna “Kafija diviem” centrā ir Gundega – mūsdienīga piecdesmit piecus gadus veca sieviete. Viņas dzīvē viss šķietami ir kārtībā – ir laba izglītība, stabils darbs, kopta āriene. Jā, nav bērnu, nav ģimenes, un, liekas, tieši tāpēc precētā māsa Helga tai nemitīgi mēģina “piespēlēt”, viņasprāt, gluži ņemamus pretējā dzimuma kandidātus, lai māsa beidzot varētu dibināt ģimeni un “nostabilizēties”. Gundega, no vienas puses, jūtas aizkaitināta šo nebeidzamo mēģinājumu dēļ, bet, no otras, domās mēdz salīdzināt sevi ar māsu un domā: kurai no viņām dzīvē vairāk veicies? Un vai nebūtu laiks savējā beidzot ko mainīt?

Ir laiks! Un Gundega atsakās no jau apnikušā darba birojā un ierastā labiekārtotā dzīvokļa un īsteno savu sapni: atver rokdarbu piederumu veikaliņu. Viņas dzīvē ienāk arī vīrietis – bet vai tiešām īstais? Vai, tuvojoties sešdesmit gadu slieksnim, nebūtu jāsamazina prasību līmenis? Vai nav vienalga, ar ko kopā iedzert kafiju, ja vien ir šis kāds?