Rīgas veikalos uzdarbojas vārdotāji, kuri labi prot aizmuldēt pārdevēju uzmanību
Izveicīgi krāpnieki pamanās apvārdot pārdevējus un no veikala kases izkrāpt naudu. Taktika ir šāda – viltus pircējs novērš pārdevēja uzmanību ar lērumu jautājumu, aizmirst atdot banknoti, ar kuru solījās maksāt par nedaudzus centus vērtu preci, toties savāc prāvu atlikumu. Šādi piepelnās gan jaunieši, gan pensionāri.
Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Priedīte žurnālam "Likums un Taisnība" teic: “Valsts policijā ik pa laikam tiek reģistrēti šāda veida gadījumi, taču tie nav īpaši izplatīti.”
Aizmuld pārdevēja uzmanību
"Narvesen" pārdevējs Raitis atklāj, ka viņš un kolēģi ne reizi vien sastapušies ar šādiem darboņiem: “Esmu ievērojis jaunu puisi, kurš šādā veidā pelna naudu. Arī man vienreiz iznāca iegrābties zaudējumos.” Jaunietis pircis viena brauciena e-talonu par 1,15 eiro un devis piecu eiro banknoti. Kad Raitis grasījās paņemt banknoti, izdeva atlikumu un sniedza e-talonu, viņš pēkšņi sāka izvaicāt par citām e-talonu cenām un dažādām akcijām.
“Es novērsu skatienu no banknotes, sāku atbildēt, tad viņš paņēma centus un sāka pārskaitīt monētas, jautādams, cik tad īsti tur jābūt, lūdza, lai es pārskaitu un samainu vienu eiro sīkākās monētās,” atceras pārdevējs. “Visu laiku muldēja kaut ko, es atbildēju uz neskaitāmiem jautājumiem, līdz aizmirsu uzreiz paņemt banknoti.”
Tā blēdis, novērsis apvārdotā pārdevēja uzmanību, ātri paķēra gan e-talonu un atlikumu, gan arī piecu eiro naudaszīmi un strauji izgāja no veikala. “Pēc mirkļa atjēdzos, ka piecu eiro vairs nebija, puisis zilajās tālēs, bet kasē 3,85 eiro iztrūkums,” stāsta Raitis.
Savdabīga profesija
Vēlāk sarunā ar kolēģiem viņi atzina, ka arī bijusi saskare ar šo vārdotāju. Viens pat apkrāpts par daudz lielāku summu – par desmit eiro pērkot pārdesmit centu vērtu košļājamo gumiju. No citas kolēģes viņš šādi centies izkrāpt naudu, pērkot avīzi, bet tad neizdevās. “Nospriedām, ka viņam šī ir savdabīga profesija. Pēc pāris nedēļām viņš atkal manā maiņā ienāca veikalā, bet es uz viņu cītīgi blenzu un sekoju viņa kustībām. To ieraugot, puisis ātri vien pameta veikalu. Pieredzējuši pārdevēji viņus jau ir atkoduši, bet tikko darbu uzsākušie var iegrābties,” piebilst Raitis.
Pieredzē ar dalās arī Rīgas beķerejas "Canamelle" pārdevēja: “Policijai neziņoju, jo mani viņi neapmānīja, saprata, ka naudu nedošu, un aizgāja uz mašīnu pēc sīknaudas. Es strādāju tikai no 1. septembra, tādēļ saskāros ar viņiem pirmo reizi. Apkārtējie veikalnieki saka, ka tādi nākot apmēram reizi pusgadā noteikti, arī večiņas un jauni cilvēki. Protams, cik saprotu, viss atkarīgs no rajona. Pie mums, Birznieka-Upīša un Avotu ielā, kontingents te nu tāds ir...”
Pensionāru mafija
Jānis Zolbergs "Facebook" atklājis, ka kļuvis par liecinieku šādai krāpšanas shēmai kādā ēstuvē. Trīs kundzes vecumā ap 60 līdz 70 gadiem izcēlušās no kopējā apmeklētāju loka, jo tāda vecuma apmeklētāji tur iegriežas ļoti reti. “Neko nezina, daudz ko prasa un lēmumus pieņem lēni, tādēļ īpaši uzmanību sākumā nepievērsu. Rinda uz priekšu nevirzās – nākamās divas arī kaut ko pērk, krieviski kaut ko visu laiku jautā. Redzu, ka jaunā pārdevēja netiek galā. Vienlaikus cenšas apkalpot un atbildēt uz nemitīgo jautājumu straumi, laikam īsti arī krieviski nesaprot,” novērotajā dalās Zolbergs.
Otrajam darījumam viņš sācis sekot līdzi, un uzreiz kļuvis skaidrs – viena kundze liek uz naudas šķīvīša banknoti un prasa ūdeni, pārdevēja izsniedz preci un kasē skaita naudu izdošanai. Sievietes visu laiku ar dažādiem jautājumiem novērš pārdevējas uzmanību, uz letes uzlikto banknoti tikmēr paņem un neuzkrītoši tur rokā. Pārdevēja uzliek atlikumu, kundze savāc to un sākotnējo banknoti arī.
Trešo darījumu aculieciniekam izdevies jau nofilmēt gandrīz no paša sākuma, bet pēc tam viņš aicināja klātesošos aiztaisīt ēstuves durvis un izsaukt policiju. “Protams, ka neviens neko nav redzējis, cietušā nav, jo pārdevēja neko nav piefiksējusi. Policija saukta netiek, durvis paliek vaļā – kundzes neapmierinātas ar situāciju un, ļoti pārliecināti uzvedoties, it kā nevienu nav apkrāpušas, dodas ārā,” klāsta uzņēmīgais vīrietis.
Seko līdzi tramvajā un taksometrā
Viņš nav samierinājies, sekojis mahinatorēm, pats piezvanījis policijai. Kundzes pašķīrušās, Jānis gājis līdzi vienai un vienlaikus centies sazināties ar policiju, lai informētu par atrašanās vietu. Aizgājuši diezgan tālu, pat kopā tramvajā nobraukuši vienu pieturu, sieviete saukājusi viņu par maniaku, kas grib maku nozagt, zvanījusi Serjožam, lai izglābj, iekāpa taksometrā, bet Jānim izdevies pārliecināt šoferi nevest šo pasažieri.
Vēl pēc nelielas “kopīgas pastaigas” satikuši Valsts policijas busiņu. “Kundze izturējās ļoti pārliecinoši – es esmu kaut kāds maniaks, lūdza atļauju kāpt busā, lai tiktu glābta no manis. Pēc personu dokumentu pārbaudes un manas mutiskas liecības uzklausīšanas, video nodošanas policijai kundze tika uzaicināta busā, policija ar mani solīja sazināties.” Tās pašas dienas vakarā kafejnīcā ieradās dēls, samaksāja kasē trūkstošo naudu un lūdza policijai iesniegumu nerakstīt, jo mātei ik pa laikam “nojūk galva”. “Tas nekas, ka tur bija trīs mātes. Scenārijs ir izstrādāts līdz galam – pat tajos niecīgajos krāpšanas pieķeršanas gadījumos viss tiek ātri nokārtots, lai nebūtu soda un lai varētu turpināt arodu,” secina Zolbergs.
