foto: Edijs Pālens/LETA
Pirms mums tikai Lietuva: kā mainījušies Latvijas iedzīvotāju alkohola lietošanas paradumi?
Visaugstākais patēriņš 2017. gadā konstatēts Lietuvā, kur vidēji viena persona gadā izdzer 12,3 litrus alkoholisko dzērienu.
Sabiedrība
2019. gada 13. novembris, 08:27

Pirms mums tikai Lietuva: kā mainījušies Latvijas iedzīvotāju alkohola lietošanas paradumi?

Jauns.lv

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2019. gadā publicētie dati par alkohola lietošanas paradumiem pietuvina Latviju Francijai, Austrijai, Īrijai un Krievijai.

Saskaņā ar OECD teikto, visgraujošāk alkohola lietošana izpaužas to organizācijas partnervalstu iedzīvotāju vidū, kuri ir darbaspējas vecumā. 2016. gada pētījums liecinot, ka pārmērīga alkohola lietošanas rezultātā, no veselības problēmām miruši 7% vīriešu un 2% sieviešu.

Šeit gan nav runa vien par alkohola tiešo ietekmi uz organismu. Tā lietošana vairojot negadījumu, vardarbības, slepkavību un pašnāvību skaitu daudz vairāk kā jebkura cita psihoaktīvā substance, īpaši jauniešu vidū. Apkopojot datus, vērā ņemti iedzīvotāji sākot no 15 gadu vecuma.

Vislielākais patēriņš Lietuvā, Latvija tālu neatpaliek

Alkohola lietošanas paradumi OECD publicētajā pētījumā mērīti, balstoties uz valstu pārdošanas datiem.

Saskaņā ar iegūto informāciju par 2017. gadu, OECD valstīs vidēji viena persona patērēja 8,9 litrus alkohola. Daudzums desmit gadu laikā manāmi sarucis – vēl 2007. gadā vienā partnervalstī vidēji viena persona gadā patērēja 10,2 litrus alkohola.

Visaugstākais patēriņš 2017. gadā konstatēts Lietuvā, kur vidēji viena persona gadā izdzer 12,3 litrus alkoholisko dzērienu.

Turpat aiz kaimiņvalsts, ar aptuveni vienādu patēriņu, 11 litru uz personu apmērā, seko Austrija, Francija, Čehija, Luksemburga, Īrija, Ungārija un Latvija (11,2litri).

Izteikti zems alkohola patēriņš reģistrēts Turcijā, Izraēlā un Meksikā – zem 5 litriem uz vienu personu gadā.

Partnervalstīs samērā augsts patēriņš fiksēts Krievijā – 11,1 litrs gadā, savukārt zems patēriņš – vien līdz 5 litriem gadā – konstatēts Indonēzijā, Indijā, Kostarikā un Kolumbijā.

10 gadu laikā (kopš 2007. gadā) vidējais alkohola patēriņš gadā krities 27 no aplūkotajām valstīm. Starp OECD valstīm, īpaši zemāks tas kļuvis Izraēlā, Igaunijā, Grieķijā un Dānijā (vismaz par 3 litriem gadā).

Partnervalstī Krievijā dekādes ietvaros alkohola patēriņš sarucis par 7 litriem.

foto: Ekrānuzņēmums
Vidējais alkohola patēriņš gadā (2007. - 2017. vai tuvākais gads par kuru pieejami dati).

Latvijā izteikts daudzums no alkohola lietošanas atkarīgo

Lai labāk izprastu alkohola lietošanas ietekmi uz valstu iedzīvotājiem, pētīta arī statistika par personām, kuras uzskatāmas par no alkohola atkarīgām.

Saskaņā ar nesenāko pieejamo informāciju (2016. gads), vidēji OECD valstīs 3,7% no pieaugušajiem ir uzskatāmi par atkarīgiem no alkohola. Visās aplūkotajās valstīs šī problēma ievērojami izteiktāk raksturīga vīriešiem.

Valstī vidēji starp vīriešiem konstatēti 6% alkohola atkarīgo, savukārt starp sievietēm – 1,6%. Saskaņā ar OECD datiem, atkarības problēma visizteiktākā ir Latvijā, Ungārijā un partnervalstī Krievijā.

Latvijā, spriežot pēc 2016. gada datiem, no alkohola lietošanas atkarīgi ir 10,4% cilvēku. Sadalījumos pa dzimumiem Latvijas statistika ir šāda: no alkohola lietošanas ir atkarīgi 19,4% vīriešu un vien 3% sieviešu.

foto: Ekrānuzņēmums
No alkohola lietošanas atkarīgo personu daudzums valstī (2016. gada dati).

Vairāk vai mazāk krasa atšķirība starp dzimumiem ir raksturīga pilnīgi visām aplūkotajām valstīm. Jāpiebilst, ka no alkohola lietošanas atkarīgo personu daudzums ne vienmēr korelē ar datiem par vidējo alkohola patēriņu valstī.

OECD ziņojumā arī piebilsts, ka valstīs attieksme pret alkohola patēriņa kontrolēšanu esot dažāda – atšķiras gan nodokļu politika, gan arī tas, kā tiek ierobežota alkohola reklamēšana tradicionālajos un interneta medijos.