Šovakar jebkurš interesents bez maksas var doties uz režisora Pētera Krilova jubilejas ballīti

Pasākumā "Pētera Krilova arhīva maisa atvēršana" interesenti varēs tikties ar Krilovu, gūt ieskatu režisora radošajā darbībā, redzēt viņa filmās neiekļautas epizodes, kā arī arhīva materiālus.

Kino un teātra režisors, skatuves mākslas pedagogs Krilovs dzimis Rīgā. Pēc vidusskolas beigšanas sācis strādāt Rīgas kinostudijā par rekvizitoru un režisora asistentu, sākot ar Aloiza Brenča debiju piedzīvojumu filmas žanrā "Kad lietus un vēji sitas logā" (1967).

1975.gadā Krilovs pabeidza studijas Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā, aktierfilmu režijas fakultātē Igora Talankina meistardarbnīcā un jau drīz uzņēma savu pirmo spēlfilmu "Un rasas lāses rītausmā" (1977). Krilovs režisējis spēlfilmas "Vasara bija tikai vienu dienu" (1980), "Mana ģimene" (1982), "Durvis, kas tev atvērtas" (1984) un "Sižeta pagrieziens" (1988), kā arī trīs īsfilmas - "Nomale" (1985), "Kā mēs aizgājām no mājām" (1985) un "Maestro" (1989).

Astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā Krilovs bija viens no pirmajiem režisoriem, kas sāka strādāt jaunizveidotajā Rīgas Videocentrā. Tomēr viņš pievērsās teātra režisora un pedagoga darbam, kuru bija uzsācis 1984.gadā, strādājot par pedagogu Tautas kinoaktieru studijā.

Kopš 1993.gada Krilovs strādā Latvijas Kultūras akadēmijā, kur vadījis vairākus teātra aktieru kursus. Atzinību izpelnījās Krilova režisētais Fjodora Dostojevska romāna "Velni" iestudējums (1993), kā arī "Brāļu Karamazovu" iestudējums (1997), kas bija Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursa diplomdarbs.

Krilovs 1992.gadā saņēmis Latvijas Teātra darbinieku savienības balvu par darbu teātra pedagoģijā un žūrijas speciālbalvu par izciliem sasniegumiem teātra pedagoģijā 2008.gadā. 

Krilova radošās darbības kontā ir vairākas kinolomas, piemēram, Juška Dzidras Ritenbergas filmā "Pats garākais salmiņš" (1982), politiķis Niedra Aigara Graubas filmā "Rīgas sargi" (2007). Tāpat Krilovs ir spēlējis vairākas lomas arī teātrī.

1994.gadā Krilovs kļuva par Daugavpils teātra režisoru, bija tā mākslinieciskais vadītājs līdz 1996.gadam.

Krilovs iestudējis izrādes Latvijas Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Nacionālajā Operā, Liepājas teātrī un Valmieras teātrī. Tāpat viņš ir viens no Jaunā teātra institūta dibinātājiem un festivāla "Homo Novus" rīkotājiem.

Strādājot Daugavpils teātrī, Krilovs kopā ar Uldi Cekuli izveidoja dokumentālo filmu "Starp debesīm un zemi - Augšdaugava" (1994), kas saņēma Lielā Kristapa balvu. Tāpat viņš režisējis spēlfilmu "Leģenda par Jāni Tīdemani" (1998), Rīgas astoņsimtgades lielfilmu "Rīga skatās bildes" (2001), dokumentālās filmas "Lieta: Kombināts" (2002), "Dina" (2005), "Klucis. Nepareizais latvietis" (2008) un "Uz spēles Latvija" (2014), kas saņēma Lielā Kristapa balvu.

Krilova jaunākais darbs ir Valmieras teātrī iestudētā dramaturģes Annas Zvaigznes luga "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā", kas pirmizrādi piedzīvoja 2019.gada 11.maijā.

Pasākumā, kuru rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar studiju "VFS Films", ieeja ir bez maksas.