Noskaidroti baltiešu paradumi pensijas uzkrāšanā
Baltijas valstīs uzkrājumu pensijai pamatā veido iedzīvotāji ar ikmēneša ienākumiem no 501 līdz 1000 eiro, ik mēnesi atliekot vidēji 45 eiro, liecina "SEB bankas" aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju Kantar TNS.
Tā rīkojas 38% aptaujāto minētajā grupā. Tikmēr 22% to iedzīvotāju, kuru ikmēneša ienākumi ir līdz 500 eiro, mēnesī pensiju uzkrājumam atvēl vidēji 43 eiro, bet 16% ar ienākumiem no 1001 līdz 1500 eiro – 52 eiro.
Vieni krāj, citi gatavojas kapam
Uzkrājumus pensijai veido arī 10% aptaujāto ar ienākumiem no 1501 līdz 2000 eiro, vidēji mēnesī atvēlot 78 eiro, 4% ar ienākumiem no 2001 līdz 3000 eiro atvēl 100 eiro, 2%, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 3000 eiro – 180 eiro. Vēl 8%, kas nav norādījuši savus ienākumus, ik mēnesi pensijai atvēl vidēji 46 eiro.
Turpretim 58% aptaujāto, kuri pensiju uztver kā “tālu nākotni”, ir pārliecināti, ka līdz tai nenodzīvos, 48% uzskata, ka pensijas vecumā būs slimi, 72% domā, ka tad būs nabadzīgi, 65% plāno būt pasīvi, 34% – atkarīgi no citiem.
Krājēji vēlas būt neatkarīgi
No tiem, kuri veic uzkrājumus pensijai, 45% norādījuši, ka šajā vecumā naudu tērēs, lai pavadītu laiku ar ģimeni, 34% – veselībai, 34% – lielākam pirkumam vai remontam, 33% – vaļaspriekiem, 26% – ikdienas dzīvošanai, 22% – ceļošanai un 18% – tuvinieku atbalstam.
Jautājot par veselīgas dzīves paradumiem, aptaujā noskaidrots, ka 56% cenšas mazināt stresu, veicināt pozitīvo domāšanu, 54% piekopj līdzīgus garīgā līdzsvara atjaunošanas vingrinājumus, 53% regulāri sporto, 52% regulāri veic profilaktiskās veselības pārbaudes, 50% ēd veselīgi, 50% nav kaitīgu paradumu, bet 7% nepiekopj neko no iepriekš minētā.
No tiem, kuri jūtas pārliecināti, ka paši spēs nodrošināt pietiekamus ienākumus nākotnei, 88% norādījuši, ka šā mērķa vārdā piekopj vairāk nekā četrus veselīgus paradumus, 49% – divarpus paradumus, bet 35% – nevienu.
Jo ilgāk strādās, jo labāk
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atgādina, ka veselība ir nākotnes pamatkapitāls, taču pirmos 30 gadus cilvēks par to nedomā, bet nākamos 30 gadus cenšas veselību atgūt. “Mums jāsāk atradināties no sliktajiem paradumiem, bet tas nāk ar domāšanas maiņu un izglītošanas līmeni. Jo izglītotāka sabiedrība, jo vairāk pozitīvu ieguldījumu,” teic Gašpuitis.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs Jānis Zaļkalns uzsver, ka nākotnē arvien vairāk būs jādomā, kā ilgāk palikt darba tirgū.
“Ja cilvēks pensijas vecumā būs darbspējīgs, viņam ir visas iespējas turpināt darba gaitas. Sabiedrībai tas ir jāpieņem, īpaši Latvijas sabiedrībai. Latvijai jābūt merkantili ieinteresētai izglītotā pensionārā, integrējot viņu jaunajos risinājumos un stiprinot pensionāra izglītību jaunajā pasaulē,” skaidro mediķis, norādot, ka tas risinātu arī trūkstošā darbaspēka jautājumu.
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa dzīves kvalitātes stiprināšanai iesaka, piemēram, atmest smēķēšanu, ievērot sabalansētu, veselīgu uzturu, ik dienu 30 minūtes veltīt sportiskām aktivitātēm, arī pozitīva domāšana veicina apmierinātību ar dzīvi.
