Viņš profesiju pamet pavisam - pirmo reizi pēc Dailes teātra skandāla publiski runā Džilindžers

Portāls Jauns.lv jau vēstīja, ka Dailes teātra mākslinieciskajā krīzē teātra kolektīvs vaino Džilindžeru, kurš pēdējos septiņus gadus tur bija mākslinieciskā virziena pīlārs. Mutiski ar teātra direktoru Andri Vītolu izrunājot atkāpšanos no amata, Džilindžers šovakar paziņoja, ka aiziet no profesijas pavisam. Savā vēstījumā LTV režisors skaidro, ka nevēlas stāties ceļā jaunajam teātra virzienam un it īpaši ar publisku notikušā iztirzājumu nevēlas traucēt "revolucionāri" noskaņotajiem aktieriem, kuri publiskā vēstulē iepriekš pauda neuzticību Džilindžeram. "Cerams, ka visa ļaunuma sakne – Džilindžers – ir izravēta un turpmākā Dailes teātra radošā darbība būs radoši sekmīgāka. Un nobeigumā priecīga ziņa maniem nelabvēļiem – savā turpmākajā dzīvē ar teātri vairāk nenodarbošos," mākslinieks paudis īsziņā LTV Ziņu dienestam.

Kā vēstīts, Dailes teātra aktieri izteikuši neuzticību Dailes teātra mākslinieciskajam vadītājam un režisoram Džilindžeram un informējuši par to teātra direktoru, teikts medijos publicētajā aktieru vēstulē. 25.septembrī, notika aktieru sapulce, ko iniciēja paši aktieri. Tajā tika izskatīts viens jautājums - Dž.Dž.Džilindžera kā mākslinieciskā vadītāja darbības izvērtējums ilgākā laika periodā.

Vītols apliecināja, ka šāda saruna notikusi. Tāpat viņš pastāstīja, ka saskaņā ar viņam pieejamo informāciju, Džilindžers, iespējams, apsver iespēju atkāpties no mākslinieciskā vadītāja amata teātrī, taču par to Vītols vēlas runāt par pašu Džilindžeru, kurš gan patlaban ir ārzemēs.

Aktieru vēstulē teikts, ka aktieri, balstoties savā ilggadīgā profesionālā pieredzē, zina to prasību kopumu, kurām būtu jāatbilst teātra mākslinieciskajam vadītājam un var saprast pēc kādiem rezultātiem un kritērijiem var vērtēt viņa darbu ilgtermiņā. Runa nav par formāliem darba līgumā norādītiem darba pienākumiem, bet pēc būtības, norādīts aktieru vēstulē.

Šis prasību un sasniedzamo rezultātu kopums aktieru ieskatā ietver tādas funkcijas kā: repertuāra plānošana adekvāti teātra mākslinieciskajām ambīcijām un finansiālajām vajadzībām un šo abu vajadzību savstarpēja samērība. Plānošanai vajadzētu būt atbilstošai nekomerciāla, valsts dotēta teātra funkcijām. Tas ir darbs ar aktieru sastāvu, tā attīstības jautājumi. Tas tieši skar teātra nākotni ilgtermiņā, teikts aktieru vēstulē.

Tāpat aktieri uzskata, ka mākslinieciskā vadītāja pienākums ir kopējā teātra mākslinieciskā līmeņa uzturēšana, katras izrādes līmeņa un kvalitātes regulāra uzraudzīšana, līdz ar to, arī pastāvīga klātbūtne teātra ikdienas darbā. Tas ir pienākumu rūpēties par teātra reputāciju un prestižu sabiedrībā un profesionāļu vidē. Aktieru vēstulē uzsvērts, ka tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par teātra kopējo finansiālo situāciju, mākslinieciskā personāla atalgojumu samērību adekvāti ieguldītajam darbam un sasniegtajiem rezultātiem.

"Un, protams, visbeidzot, mākslinieciskā vadītāja funkcija ir iestudēt savā teātrī mākslinieciski labas izrādes, vadoties ne tikai no kritērija, vai izdosies pārdot pilnas zāles, bet darbus, kas gūst gan kritiķu, gan prasīgas publikas atzinību. Kopumā tas ir: labi administrēt un tālredzīgi vadīt mākslinieciskos procesus teātrī," teikts aktieru vēstulē.

Dailes teātra aktieri vēstulē norāda, ka teātra māksliniecisko procesu vislielākajā mērā realizē aktieri, un, ja aktieri monolītā vairākumā nav apmierināti ar mākslinieciskā procesa vadīšanu, tad to nevar ignorēt. Tāds bija sapulces mērķis - par šo diskutēt.