Uzskaitītas pilsētas, kurās šosezon par siltumu būs jāmaksā visdārgāk un kur maksa būs viszemākā
No lielākajām pilsētām augstākie siltumenerģijas tarifi šobrīd ir Siguldā, bet zemākie - Daugavpilī, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mājaslapā pieejamā informācija.
Lai gan Daugavpilī pašreiz ir zemākais siltumenerģijas tarifs, tas būs spēkā tikai līdz pirmdienai, 30.septembrim, bet no otrdienas, 1.oktobra, šajā pilsētā par siltumenerģiju būs jāmaksā vairāk - 48,44 eiro par megavatstundu (MWh).
Siguldā, kur siltumapgādi nodrošina SIA "Wesemann-Sigulda", siltumenerģijas tarifs ir 60,92 eiro par MWh. Otrā vietā ir Cēsis, kurā SIA "Cēsu siltumtīkli" tarifs ir 60,58 eiro par MWh, bet Valmierā, kur siltumapgādes pakalpojumu nodrošina SIA "Valmieras ūdens", tarifs ir 58,06 eiro par MWh.
Talsos, kur pakalpojumu nodrošina SIA "Talsu bio-enerģija", šajā apkures sezonā par siltumenerģiju jāmaksā 57,09 eiro par MWh. Saldus iedzīvotājiem par vienu MWh jāmaksā 56,86 eiro, un pilsētā siltumapgādi nodrošina SIA "Saldus siltums". Savukārt Salaspilī, kur šo pakalpojumu nodrošina SIA "Salaspils siltums", tarifs ir 55,24 eiro par MWh.
Liepājā siltumenerģiju nodrošina SIA "Liepājas enerģija", un tur par vienu MWh jāmaksā 54,95 eiro, bet Ventspilī, kur siltumenerģijas pakalpojumu sniedz SIA "Venstpils siltums", šajā sezonā tarifs ir 54,9 eiro par MWh.
Savukārt Jūrmalas iedzīvotājiem par siltumenerģiju jāmaksā 54,61 eiro par MWh, un tur pakalpojumu nodrošina SIA "Jūrmalas siltums". Jelgavā, kur siltumenerģijas pakalpojumu nodrošina SIA "Fortum Jelgava", par vienu MWh jāmaksā 54,28 eiro. Teju tāda pati cena - 54,22 eiro par MWh - par siltumenerģiju jāmaksā Jēkabpilī, kur siltumapgādi nodrošina SIA "Jēkabpils siltums".
Bauskā siltumenerģijas pakalpojumu nodrošina SIA "Bauskas siltums", un tur iedzīvotājiem par vienu MWh jāmaksā 53,22 eiro, bet Rēzeknē, kur pakalpojumu sniedz SIA "Rēzeknes siltumtīkli", tarifs ir 52,14 eiro par MWh.
Savukārt Rīgā, kur siltumapgādi nodrošina AS "Rīgas siltums", siltumenerģijas tarifs ir 51,9 eiro par MWh. Nedaudz zemāka cena ir Tukumā, kur pakalpojumu nodrošina SIA "Tukuma siltums", un, kur noteiktais pakalpojuma tarifs ir 51,37 eiro par MWh. Savukārt Kuldīgā, kur siltumenerģiju piegādā SIA "Kuldīgas siltums", tarifs ir 49,8 eiro par MWh.
Zemākie siltumenerģijas tarifi šobrīd ir Olainē, Dobelē un Daugavpilī. Olainē, kur siltumenerģiju nodrošina SIA "Olaines ūdens un siltums", tarifs ir 46,45 eiro par MWh, bet Dobelē, kur pakalpojumu sniedz SIA "Dobeles enerģija", tarifs ir 45,01 eiro par MWh. Savukārt zemākais siltumenerģijas tarifs šobrīd ir Daugavpilī, kur SIA "Daugavpils siltumtīkli" siltumenerģiju piegādā par 44,59 eiro par MWh, taču no 1.oktobra šīs pilsētas iedzīvotājiem par siltumapgādi būs jāmaksā vairāk - 48,44 eiro par MWh, tādējādi tas vairs nebūs zemākais tarifs.
SPRK pārstāve Ieva Lazdiņa aģentūrai LETA norādīja, ka kopumā siltumenerģijas tarifi šogad vairāk samazinās nekā pieaug. Būtiskākie faktori, kas ietekmē tarifu samazinājumu, ir kurināmā (gan šķeldas, gan dabasgāzes) cenu samazinājums saistībā ar salīdzinoši silto ziemu.
Lazdiņa norādīja, ka Daugavpilī no 1.oktobra siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, samazināsies par 14,6%, Cēsīs - par 1,7% un Valmierā - par 4%. Šajās pilsētās siltumenerģijas cenas samazinājušās, jo gada laikā būtiski sarukusi kurināmā/iepirktās siltumenerģijas izmaksas.
Tāpat siltumenerģijas cenas samazinājušās Krāslavā, kur pakalpojumu nodrošina SIA "Krāslavas nami" - pērn iedzīvotāji maksāja 56,66 eiro par MWh, bet šogad cena ir 51,44 eiro par MWh. Lazdiņa šīs izmaiņas skaidroja ar to, ka iepriekš uzņēmums strādāja pēc pašvaldības regulatora noteikta tarifa, bet tagad noteikts SPRK tarifs.
Savukārt administratīvajās teritorijās, kur tarifs pieaudzis (Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā un Ķekavā), tas saistāms ar iepriekš uzkrātajām neparedzētajām izmaksām (2018.gada netipiski augstās dabasgāzes un šķeldas cenas starptautiskā tirgus ietekmē) un izmaiņām siltumražošanas struktūrā.
Lazdiņa arī norādīja, ka pozitīva tendence nozarē ir tā, ka komersanti aktīvāk interesējas par dinamiskāku tarifu, proti, aizvien vairāk komersantu pieprasa SPRK izsniegt atļauju noteikt tarifu, ja mainās kurināmā cena, vai arī - lūdz noteikt tarifu piemērošanas kārtību, kur jau lēmuma noteikšanas brīdī tarifa vērtība piesaistīta dažādām dabasgāzes biržas cenām. Tādējādi iespējams nodrošināt, ka kurināmā tirgus tendences ātrāk atspoguļojas lietotāju tarifos un neveidojas neplānoto ieņēmumu vai neplānoto izmaksu uzkrājums.
