Parakstu vākšanas vietne Manabalss.lv iedod kurvīti 5G pretiniekiem

Iesniegumi motivēti ar bažām par jaunās tehnoloģijas ietekmi uz veselību, uzsverot, ka šis aspekts nav pietiekami izpētīts. Portāls norāda, ka ikvienu pieteikto iniciatīvu vērtē pēc skaidriem kritērijiem, kuri ir formulēti jau gadiem – krietni pirms 5G ažiotāžas.

Pieprasa pierādījumus

Proti, iniciatīvā paustajiem apgalvojumiem jābūt patiesiem un pierādāmiem, tās saturs nedrīkst būt maldinošs, priekšlikumam jābūt reāli īstenojamam. Bažas par 5G elektromagnētisko starojumu, kas masveidā pakļaus onkoloģisku saslimšanu riskam, platformas ieskatā nav pamatojamas ar faktiem un balstās viltus ziņās.

Gan Eiropas Savienībā, gan citur veiktie pētījumi apmēram 20 gadu garumā par elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz veselību liecina, ka 5G tehnoloģija nav kaitīga. Austrālijas Elektromagnētisko bioefektu pētniecības centrs pat secinājis, ka 5G starojumam ir mazāka ietekme uz cilvēkiem nekā jau lietošanā esošajām trešās un ceturtās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģijām.

Briesmas būšot pat mazākas

Norādīts, ka 5G radīto elektromagnētisko starojumu absorbē galvenokārt āda, kamēr pašreizējo 3G un 4G tīklu zemāko frekvenču starojums cilvēka organismā ietiecas dziļāk. Arī 5G pretinieku paustais, ka “daudzviet pasaulē”, piemēram, Zviedrijā, Šveicē un Japānā, šī tehnoloģija tiek aizliegta, neatbilst patiesībai.

“Tiesa, zviedru zinātnieki Lenarts Hardels un Rainers Nībergs ir vadošie starptautiskā zinātnieku grupā "5G Appeal", kas prasa Eiropas Komisijai apturēt 5G izvēršanu ES un papildu pētījumu veikšanu par šīs tehnoloģijas radītā elektromagnētiskā starojuma ietekmi. Bet tas ne tuvu nenozīmē, ka “zviedri to aizliedz”,” norāda portāls. Bažas oficiālā līmenī Zviedrijā un Eiropas Savienībā kopumā vērojamas vien par to, kā Eiropai nezaudēt starptautiskajā sacensībā par 5G un stratēģisko drošību, ja šo tehnoloģiju ļaus masveidā ieviest Ķīnas kompānijām.

Šveices piemērs

Austrālijas pētnieki secinājuši, ka nepamatotas ir bažas par 5G nepieciešamo antenu lielo skaitu. Proti, 5G mobilo ierīču lietotājam esot tuvāk šīm bāzes stacijām, ierīcēm nav nepieciešams darboties ar tik lielu jaudu kā 3G un 4G tīklos. Tas pat samazina lietotāju ierīču radīto elektromagnētisko starojumu. Tāpat 5G aizliegumu būtu grūti reāli īstenot. Ja ES regulators vienotajā tirgū šo tehnoloģiju ir atļāvis kā veselībai nekaitīgu, tad “Latvijas pusei nāktos atrast sevišķi izveicīgu juristu superkomandu, lai argumentētu pretēju ieskatu starptautisku šķīrējtiesu prāvās”.

Viss iepriekš teiktais neliedz sekot Šveices piemēram, kur federālā valdība ir noteikusi sev tiesības 5G regulējumus ar laiku padarīt stingrākus, ja to prasītu nākotnes zinātnisko pētījumu veiktās korekcijas pašreizējās zināšanās. Šādā gadījumā Šveices valdība nebūs arī materiāli atbildīga par komersantu finansiālajiem zaudējumiem. Šveices valstij pārsvarā piederošā "Swisscom" sadarbībā ar Zviedrijas "Ericsson" jau šā gada pirmajā pusē bija uzstādījusi vairāk nekā simt 5G staciju 54 pilsētās un līdz gada beigām plāno 5G tīkla pārklājumu 90% no valsts.

Pret ir 17 procenti

SKDS augustā veiktā aptauja liecina, ka pret 5G ieviešanu Latvijā biežāk iestājas gados vecāki cilvēki un ar zemāku izglītības līmeni. Kopumā trešā daļa iedzīvotāju uzskata, ka tas būtu jādara, 17% pārliecināti, ka to nevajadzētu, vēl aptuveni trešdaļai ir vienalga, un 7% aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli. 5G ieviešanu biežāk atbalsta gados jauni iedzīvotāji. Noraidošāku attieksmi pret 5G tehnoloģiju vairāk izrādījuši aptaujātie ar pamatizglītību, bet ar vismaz vidējo izglītību pret 5G iestājušies divreiz retāk.

Negatīvāk noskaņotas ir mājsaimnieces un mājsaimnieki, pozitīvāk – cilvēki, kuri veic individuālu darbu, izglītojamie, arī bezdarbnieki un vadītāji. Jo augstāki ienākumi, jo labvēlīgāka ir attieksme pret tehnoloģijas ieviešanu. Tāpat pozitīvāk noskaņoti ir rīdzinieki, bet noraidošāk –kurzemnieki.