Izstāde “Baltijas ceļam - 30. Vienoti mākslā” Rīgas Sv. Pētera baznīcā
No 13. septembra līdz 3. novembrim Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāma Baltijas ceļa 30. gadadienai veltīta izstāde “Baltijas ceļam – 30. Vienoti mākslā”.
1989. gada 23. augustā plkst. 19.00, sadodoties rokās, izveidojās nepārtraukta cilvēku ķēde, kas 15–20 minūšu garumā savienoja visas trīs Baltijas galvaspilsētas, šādi demonstrējot Baltijas tautu vienotību ceļā uz neatkarību. Lai godinātu šo notikumu, 12. septembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā tiks atklātas trīs Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītas izstādes, kas apvienotos zem viena nosaukuma – “Baltijas ceļam – 30. Vienoti mākslā”.
Starptautiskā akvareļu izstāde “LINK” apvieno Lietuvas, Latvijas un Igaunijas akvareļu tehnikas māksliniekus, kurus vieno gan kolektīvā pieredze, gan vēsturiskās pieredzes atmiņas. Pirms 30 gadiem ideja par Baltijas valstu vienotību zibenīgā ātrumā aptvēra visu reģionu – dzīvā cilvēku ķēde, kas stiepās no Tallinas cauri Rīgai līdz pat Viļņai, apvienoja aizvien vairāk un vairāk cilvēku. Šodien komunikācija ir radikāli mainījusies: digitalizējot informācijas plūsmu, ir kļuvis daudz vienkāršāk nodot informācijas kodus – pietiek vien dalīties ar tā dēvētajiem link’iem /ang. val. link – norāde, saite, ķēde utt./. Komunikācijas izteiksmes maiņa iezīmējas arī jaunajās mākslas formās, tagad tās konkurē un izaicina tradicionālās mākslas formas. Tādēļ projektā “LINK” idejiskā nozīme ir cieši saistīta ar pamatvērtībām, kuras aktualizē arī mūsdienās radītā akvareļglezniecība. Lai izceltu projekta “LINK” monolītumu, par centrālo figūru izvēlēts ietekmīgs Lietuvas akvarelists, grupas “AQUA 12” dibinātājs Eduards Urbanavičus /Eduardas Urbanavičius/ (1931-2008). Brīvības izpausmes un centienus par Neatkarību mākslinieki savā radošajā darbībā atspoguļo, piešķirot jēgu tautas vērtībām. Izstādēs kuratore – akvareliste, grupas “AQUA 12” biedre Saule Urbanavičjūte /Saulė Urbanavičiūtė/.
Kauņas mākslinieku izstāde “PAGAIDĀM / MŪŽĪGI” veltīta, lai atzīmētu Kauņas pagaidu galvaspilsētas statusa simtgadi. Pagaidu statuss Kauņas mākslas vēsturē ir iemantojis ļoti simbolisku nosaukumu. Šajā izstādē lieliski var novērot, kā par sevi atgādina pagaidu galvaspilsētas laika posma bagātie mākslas avoti. Simts gadu laikā transformējoties un pārveidojoties, tie aizvien atspoguļojas mūsdienu mākslā. Kādreiz dēvētais “pagaidu”, kļuva par pavedienu, kas uzturēja tradīcijas, bieži polemizēja, citkārt pārkāpa noteikumus, bet vienmēr saglabāja noturību un mainīgumu. Šādi atspoguļojas paralēles arī ar Baltijas ceļa ideju un tās manifestāciju. Tā par mūžīgu pārtop tas, kas reiz iemantoja pagaidu stāvokli. Šo motīvu var novērot arī šajā izstādē, kurā tiks eksponēti gleznotājas Rebekas Bruderas /Rebeka Bruder/, Laimas Drazdauskaites /Laima Drazdauskaitė/, Prana Gruša /Pranas Griušys/, Audrones Petrašiūnaites /Audronė Petrašiūnaitė/, Viginta Stanka /Vigintas Stankus/ (1962-2018), grafiķa Romualda Čarna /Romualdas Čarna/, skulptoru Vītauta Leona Strjoga /Vytautas Leonas Strioga/ un Stasa Žirguļa /Stasys Žirgulis/ darbos. Izstādes kurators Eugenijs Nalevaika /Eugenijus Nalevaika/.
Vēsturisko fotogrāfiju izstāde “BALTIJAS CEĻŠ”, kuru veidojusi Lietuvas Republikas Ārlietu Ministrija sadarbībā ar Lietuvas Centrālo valsts arhīvu, kā arī dokumentālā filma “Neatkārtojamais Baltijas ceļš” (filma lietuviešu valodā ar subtitriem angļu un krievu valodā), ir vēstījums pasaulei, kā Baltijas ceļš kļuva par vienu no svarīgākajiem soļiem ceļā uz Baltijas valstu neatkarību un Padomju Savienības sabrukšanu. Zīmīgo notikumu vēsture atklāta, izmantojot cilvēku pieredzes stāstus, kas iniciēja, organizēja un piedalījās “Baltijas ceļā”, akcentējot ne tikai atmiņas, bet arī atklājot, kā viņu dzīves mainījušās pēdējos 30 gados.
Izstādi organizē: Rīgas pašvaldības iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvalde sadarbībā ar Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā. Atbalsta: Galerija “Arka”, Kauņas mākslinieku biedrība, Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija, Viļņas pašvaldība, Lietuvas mākslinieku biedrība, Lietuvas Centrālais valsts arhīvs.