2020.gada budžets ir pirmais, kas Latvijā veidots bez oligarhu klātbūtnes, uzskata Bordāns
2020.gada Valsts budžets ir pirmais budžets, kas Latvijā veidots bez oligarhu klātbūtnes, vērtējot budžeta tapšanas procesu, pauda Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Bordāns pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka patlaban netiek pārdalīta "būvniecības otkatos nopelnītā nauda", proti, izdevumi netiek plānoti, balstoties uz to, kurš lobists būtu jāatbalsta.
Neskatoties uz pozitīvo šāda procesa pusi, ir arī sarežģījumi, atzina Bordāns. Katrā nozarē ir "ielaistas vajadzības", un procesā dažādie politiskie spēki spiesti "pieslīpēties", lai rastu kompromisus, norādīja politiķis.
"Ir lietas, kur mēs neatkāpsimies, bet es saredzu, ka varētu atkāpties no kādiem saviem principiem. Katra no partijām to jau ir izdarījusi, lai saglabātu vai veidotu kopīgu šīs valdības ideju," uzsvēra politiķis.
Kā ziņots, 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā, iepriekš informējusi Finanšu ministrija (FM). 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.
2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam - 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam - 3,34 miljardu eiro apmērā.
Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva - 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka "Rīgas satiksmes" iekļaušana valsts deficītā.
Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.
Tikmēr ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasījušas 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.
