Mums ir ar ko lepoties: Mārupē ražotie droni lido visā pasaulē

"UAV Factory" telpās Mārupē skan darba kņada, instrumenti un cilvēku balsis, kaut pašu darbību redzēt īsti nevar. Tā ir noslēpta aiz necaurredzamām stikla sienām, kas uzstādītas, lai pasargātos no svešām acīm – šajā nozarē spiegošana ir viens no draudiem.

Pašu izgudrots un ražots

“Šajās telpās mums ir cikls, kas sākas ar izstrādi un beidzas ar produkta ražošanu, testēšanu, kalibrēšanu un arī klientu apmācību,” teic Konstantīns Popiks, "UAV Factory" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs. Izmācījies par aviācijas konstruktoru, lielo lidmašīnu vietā viņš savas zināšanas liek lietā bezpilota lidaparātu nozarē.

Uz Popika "Flight academy" jeb lidošanas akadēmiju brauc klienti no visas pasaules, arī mūsu tikšanās brīdī trenējas viesi no ASV, šajā valstī Oregonā "UAV Factory" ir pārdošanas birojs.
Uzņēmuma ražotos lidaparātus un videokameras tirgo vairāk nekā 50 valstīs, gan militārām, gan civilām un akadēmiskām vajadzībām. Šie nav nekādi lēti nopērkamie rotaļu droni – viena cena var pārsniegt 100 000 eiro. Lielāko klientu vidū ir pat "Airbus".

Mārupē strādā vairākas inženieru komandas, ir divi ražošanas cehi un top trešais. “Ap 90% ne tikai no lidaparāta, bet arī visa aprīkojuma (un lielākā daļa īstenībā atrodas uz zemes) mēs ražojam paši,” lepojas Popiks. Latvijā ražo kompozītmateriālus, elektroniku, mezglus un vadus, kalibrē optiskās kameras, pārbauda citas ierīces. Konstantīns uzsver, ka lielākā daļa produkcijas ir uzņēmuma intelektuālais īpašums: “Pašu izgudrots un pašu ražots.” Atlikušos desmit procentus pašiem gluži vienkārši nav jēgas ražot.    

Sāk ar teoriju

Bezpilota lidaparātu ražošana vēl aizvien ir jauna nozare un nav kārtīgi standartizēta kā civilajā aviācijā, kur katra skrūve ir reglamentēta. Konstantīnam ar komandu daudzas lietas, pat vismazākie sīkumi, jāizdomā pašiem. Laika gaitā bija pārbaudīti un nomainīti vairāki piegādātāji, līdz uzņēmuma vadība nonāca pie secinājuma, ka labāk būs ražot pašiem, kaut sākotnēji tādas domas nemaz nav bijis.

Viens no šā lēmuma rezultātiem ir jauna iekšdedzes mikrodzinēju ražošanas tehnoloģija, kurai veltīti četri gadi. “Izstrādes posms sākas apmēram tā – izveidojas grupa ar četriem inženieriem, mēs katrs paņemam un izlasām grāmatu par dzinējiem. Un sākam no tik banālām lietām kā grāmatas Dzinēju būvēšanas pamati izlasīšana,” ar smaidu atklāj Konstantīns.

Kaut arī potenciālo detaļu piegādātāju ir daudz, "UAV Factory" lidaparāti paredzēti īpaši dārgu kravu pārvadāšanai, līdz ar to drona galvenie kritēriji ir izturība un uzticamība, un bieži vien citu piedāvātās detaļas nespēj sasniegt noteiktos kvalitātes kritērijus. Jaunu tehnoloģiju izstrādei jāveltī vairāki gadi. “Tādā veidā mēs spējam attīstīt produktu, kas pasaules tirgū ir konkurētspējīgs. Ar augstu kvalitāti un labu izpildījumu – lido ilgi, augstu un dažādos apstākļos, spēj panest dārgu kravu. Bet sarežģītākā daļa ir tā neredzamā – tas ne tikai dara to visu, bet arī ir drošs, to ir viegli apkalpot, mēs varam atbalstīt klientu ar rezerves daļām. Tas nebūtu iespējams, ja mēs nekontrolētu ražošanu,” skaidro uzņēmējs.

Pirmais avarēja

Tagad "UAV Factory" tirgo bezpilota lidaparātu "Pingvīns B", kas vairāk domāts kā pamats, uz kura citiem uzņēmumiem veidot savus dronus. Popika komanda tikai apmāca klientus to lietot, un liela daļa no peļņas tiek gūta, pārdodot atsevišķi dažādas detaļas, kuras izgatavo paši. Tomēr uzreiz Konstantīns nesāka ar augstu novērtētu uzņēmumu ar eksporta noietu visā pasaulē. "UAV Factory" pirmsākumi meklējami ap 2006. gadu, kad Popiks ar pāris draugiem brīvajā laikā izdomāja uztaisīt paši savu bezpilota lidaparātu. Tagad viņu otrais prototips, melnais Pingvīns 2, rotā darbnīcas augstos griestus.

“Pirmais, protams, nogāzās, citu variantu nav. Tā tas notiek,” pirmos mēģinājumus atceras Konstantīns. 2009. gadā bija atrasti pirmie klienti, un viņš ķērās pie uzņēmuma veidošanas: “Diemžēl ar draugiem biznesu turpināt nesanāca. Pirms noorganizējām uzņēmumu, bija diezgan grūti. Mums nekā nebija un vēl vajadzēja attīstīt produktu. Pirmos gadus to darījām paši par savu naudu, algas jau sev nemaksāsim. Un, izņemot mani, nevienam citam nesanāca ieguldīt šajā lietā visu savu dzīvi.”

Neskaitāmi, neregulāri soļi

Nu jau 13 gadus Konstantīns ir veltījis savai biznesa un sirds lietai un īsti nevar nosaukt pagrieziena punktus, kuri ļāvuši nonākt tur, kur atrodas tagad: “Tas attīstības ceļš tiek uzbarots no ļoti daudziem maziem un neregulāriem soļiem. Tādā veidā, pa šiem solīšiem ejot, esam uzbūvējuši to, kas mums ir tagad. Tas bija un arī turpina būt sarežģīts un sāpīgs ceļš uz uzlabojumiem un attīstību. Izmaiņas kopumā cilvēkiem nāk grūti. Mēs visu laiku maināmies, mērķis ir kļūt labākiem, lielākiem, gudrākiem nekā esam šodien.”

Popiks neslēpj, ka, kā jau daudziem uzņēmējiem, arī viņa plāns bija uzbūvēt kaut ko, kas ļautu ātri un viegli nopelnīt. Viņš smej, ka plāns gandrīz izdevās: “Protams, tas pilnīgi nesanāca. Tas nekādā veidā nebija ne ātri, ne viegli. Vai arī, ja sanāca, tad tikai pēc desmit gadiem. Varu atklāt sāpīgu patiesību – īsu ceļu te nav, tikai grūts darbs sliktos apstākļos ilgā laika periodā.”

Potenciāls ir, jāmācās no citiem

Te arī redzams, kā grūtais darbs ir attaisnojies, ir pašiem sava ražotne, produkts un klienti pasaulē. "UAV Factory" ir viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pazīstami tieši ar bezpilota lidaparātu ražošanu. Konstantīns uzskata, ka latviešiem ir liels potenciāls turpināt attīstīties un izsisties pasaules arēnā: “Man šķiet, ka ir ļoti labi priekšnosacījumi, lai latvieši ne tikai šajā, bet arī citās jomās būtu konkurētspējīgi. Bet realitāte ir tāda, ka ar inovatīvām idejām un attīstību Latvijā ir ļoti švaki.” Viņš gan nenoliedz, ka ir arī veiksmes stāsti, kas iepriecina un var būt par piemēru citiem, tomēr tādu ir par maz: “Gribētos, lai izveidojas vesela industrija no tehnoloģiski inovatīviem uzņēmumiem, bet vai mums tāda ir? Nu, diez vai. Ir individuāli piemēri kā mēs, kuri ar kaut kādu melno maģiju tikām, kur esam tagad.”

Lai spētu attīstīties, vajadzētu mācīties no tiem, kas jau ir priekšā, kā atgādina Popiks: “Jau pietiekami daudz gudru cilvēku ir daudz savas dzīves ieguldījuši, lai izveidotu velosipēdu, kas strādā. Mēs varam pamācīties no vienas valsts, no otras, paskatīties, ko kaimiņi dara.”

Mērķa labad strādāt arī naktīs

Šo potenciāla rezervju izmantošana ir gan valsts, gan pašu uzņēmēju rokās. Kaut arī valsts institūcijas varētu vairāk atbalstīt topošos inovatorus jeb izgudrotājus, vairāk tas tomēr atkarīgs no pašiem cilvēkiem. Un Konstantīns uzskata, ka, neskaitot dažus izņēmumus, liela daļa gluži vienkārši negrib tik daudz strādāt: “Es neuzskatu, ka mēs esam strādīga nācija, tā galīgi nav. Ir daudzas citas, kuras ir daudz strādīgākas. Nu, tāda kultūras īpašība.”

Ir arī daļa, kuri ir spējīgi, bet ir spiesti meklēt darbu citur, jo pagaidām Latvijā gluži vienkārši nav tādas industrijas, lai šos cilvēkus ar vajadzīgajām prasmēm atbalstītu. “Piemērs no manas personīgās dzīves. Es izmācījos par aviācijas konstruktoru. Visu dzīvi gribēju ar to nodarboties, bet vai man ir iespēja Latvijā būt par aviācijas konstruktoru? Ļoti labi, ka sanāca tā, kā ir tagad, bet, ja es būtu izlēmis attīstīties tajā jomā, šī attīstība būtu notikusi kaut kur citur,” neslēpj Konstantīns.
Lai spētu sasniegt to, ko vēlas, Popiks dalās noslēpumā – nekāda noslēpuma īstenībā nemaz nav: “Gan sportā, gan biznesā priekšnosacījumi ir līdzīgi. Ļoti jāgrib, tas ir pirmais. Ļoti jāgrib būt par labāko skrējēju, lai par tādu kļūtu. Biznesā ir tas pats, tikai mērķi citi.” Protams, ar gribēšanu vien nepietiek, tāpēc klāt nāk arī darīšana. Ja ir kāds šķērslis, tas ir jāpārvar, un tā katru dienu. “Nu, un tu to dari desmit gadus, līdz nonāc, kur gribēji. Darīsi arī brīvdienās, nokļūsi ātrāk. Strādāsi arī naktīs, nokļūsi vēl ātrāk,” iesaka Konstantīns.

Ievērojams pieaugums

"UAV Factory" apgrozījums pērn bija 6,345 miljoni eiro, 2,1 reizi vairāk nekā gadu iepriekš, peļņa pieauga 6,6 reizes, sasniedzot 998 846 eiro, liecina Firmas.lv informācija. 2018. gadā uzņēmums pirmo reizi saņēma pasūtījumu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā.

Īstenoti projekti ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, sākta jaunu produktu ražošana. Uzņēmums turpina veikt zinātniski eksperimentālās izstrādes sadarbībā ar Latvijas Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centru, Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas kompetences centru un citiem. "UAV Factory" ir desmit īpašnieki, no kuriem lielākie ir ASV uzņēmums "UAV Factory USA" (44,51%) un Konstantīns Popiks (44,51%).