Rīgas mēra kandidāts Viesturs Zeps: „Pašvaldības kapitālsabiedrībās notiek nesaprotamas lietas”
Rīgas domes opozīcijas virzītais galvaspilsētas mēra kandidāts Viesturs Zeps („Attīstībai/Par!”) gatavojoties izšķirošajam 19. augustam balsojumam par Rīgas vadītāju, izgaismojis problēmas, kas būtu pirmāk būtu jādara, lai Latvijas galvaspilsētā atkal iestātos kārtība. Viens no pirmajiem uzdevumiem būs veikt kapitālsabiedrību revīziju un funkciju pārskatīšanu.
Pašlaik ir 15 Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – „Rīgas satiksme”, „Rīgas namu pārvaldnieks”, „Rīgas nami”, Rīgas Centrāltirgus, „Eko Getliņi”, „Rīgas meži”, „Rīgas serviss”, Rīgas 1. un 2. slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, „Rīgas ZOO”, „Rīgas pilsētbūvnieks”, Rīgas veselības centrs un „Rīgas siltums”. Vairumā no tām, pēc Zepa vārdiem, nav nekādas kārtības.
Mēra kandidāta ieskatā viens no iespējamās jaunās domes virzieniem ir pašvaldības kapitālsabiedrību darbības pārskatīšana, lai kāpinātu to efektivitāti. Kliedzošākās nepilnības saistās ar „Rīgas satiksmi”. Zeps Jauns.lv situāciju raksturo:
„Rīgas domē ir izstrādāta programma, kurā ietvertas lietas, kas daudziem varētu šķist pašsaprotamas, bet diemžēl nenotiek tā, kā tam vajadzētu būt paraugpilsētā. Nepārtrauktie skandāli, aktivitātes, kad līdzekļi novirzīti uz dažādām biedrībām un kapitālsabiedrībām, un tad viss, piesedzoties ar komercnoslēpuma likumu, padarīts par ierobežotas pieejamības informāciju, nerada pārliecību, ka tiek strādāts caurskatāmi, atskaitoties par rīdzinieku nodokļu izlietojumu.
Vairākkārt gan es, gan citi opozīcijas deputāti ir uzdevuši jautājumu par kapitālsabiedrībām, arī paši rīdzinieki pieprasa loģisku saprātu. Piemēram, pirms pieciem gadiem runājām par dotāciju „Rīgas satiksmei” zem 100 miljoniem eiro gadā, bet tagad tā jau sasniegusi 120 miljonus un turpina augt. Tajā pašā laikā nevarētu teikt, ka satiksmes pakalpojumi kļūst aizvien labāki.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir pārtraukusi finansējumu milzīgam projektam – Skanstes tramvajam, ap 70 miljonu eiro no Eiropas fondiem. Varam diskutēt, vai šādu tramvaju vajag vai nevajag, bet patiesībā tā ir nauda, kura netiks vienai vai otrai Rīgas aktivitātei.
Un tagad „Rīgas satiksme” izdomājusi, ka, neskatoties uz to, ka noņemti nost struktūrfondi, tā finansējumu atradīs savos iekšējos resursos. Un rodas jautājums – kā?!, – ja katru gadu nākat uz Rīgas domi prasīt 100 līdz 160 miljonus lielas dotācijas?
Arī tas pats ūdeņraža transports. Laba doma par videi draudzīgu transportu. Bet te atkal neviens nevar pateikt, cik tas galu galā maksās. Jā, eksperimentālā kārtā varam uztaisīt videi draudzīga transporta staciju, bet cik maksās tā uzturēšana? Mēs uz domes komisijām saucam atbildīgos cilvēkus, viņi neko nevar pateikt. Labi, deputāti var nezināt, cik maksās, bet, ja speciālisti nezina, cik viss maksās, kad tiks pabeigts projekts…
Desmit gadu laikā viss šis aparāts ir apaudzis ar darbiniekiem un radiniekiem, ar funkcijām, kuras tiem nebūtu jāveic.
Visos šajos uzņēmumos atklājas nesaprotamas lietas – neiedomājami sarežģītas administratīvās procedūras, kurām grūti izsekot. Ir sajūta, ka katrs darbinieks grib iedzīvoties pat uz pildspalvu, ko nopērk uzņēmums”.
