Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs "ievilkt elpu"

"Pēc diviem neražas gadiem, izskatās, ka raža tiešām būs laba. Turklāt tas neattiecas tikai uz labību, bet arī uz augļiem un ogām. Lauksaimnieki beidzot varēs "ievilkt elpu"," teica Treibergs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka reģionos situācija var atšķirties, piemēram, vienā saimniecībā ražas ir labas, citā ne tik ļoti. Diezgan daudzi sūdzas arī par to, ka labība šogad ir sakritusi veldrē, kamdēļ vietām būs ražas zudumi. Tomēr tehniski iespējams novākt arī veldrē sakritušu labību. "Kopumā, ja šis gads ražas ziņā nebūs ļoti labs, tad būs vismaz vidējs. Tas ir ļoti svarīgi, jo neviens zemnieks kataklizmas nespēj izturēt trīs gadus pēc kārtas," rezumēja LOSP vadītājs.

Viņš gan atzina, ka joprojām zemas ir piena iepirkuma cenas Latvijā. Piena uzpircēji piena ražotājiem joprojām piedāvā zemāku cenu nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, lai varētu gūt peļņu, bet pašiem zemniekiem nav savu pārstrādes uzņēmumu.

Treibergs kā lielākos nozares izaicinājumus norādīja turpmākās diskusijas par kopīgo Eiropas lauksaimniecības politiku, par ko nozares nevalstiskajām organizācijām šogad septembrī jāsagatavo kopsavilkums. Nozaru pārstāvjiem būs jāsanāk kopā, lai diskutētu par finansējuma sadalīšanu. "Vajadzību, projektu un mērķu ir daudz, taču mūsu uzdevums ir visiem kopīgi pieņemt lēmumu, kam tieši šo naudu novirzīt, lai tas nestu kopēju labumu lauksaimniecības nozarei un arī valstij kopumā. Ir skaidrs, ka katram ir kādas vajadzības, taču finansējums ir tik, cik ir, tādēļ lēmumiem ir jābūt pārdomātiem," uzsvēra Treibergs.

Komentējot līdzšinējo sarunu procesu par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu, viņš teica, ka uz to raugās ļoti optimistiski. "Esam to četru valstu vidū, kurām nav tiešmaksājumu samazinājuma, bet ir diezgan ievērojams palielinājums. (..) Svarīgs ir finansējums arī lauku attīstībai, un būtu ļoti labi to saglabāt esošajā apmērā. Taču redzēsim, kā tas izdosies," sacīja Treibergs.

Vienlaikus viņš pieļāva, ka korekcijas ieviesīs "Brexit" un iespējams līdzšinējais Eiropas Komisijas un par lauksaimniecības nozari atbildīgā komisāra piedāvājums tiks pārskatīts. Tādēļ Latvijas lauksaimniekiem ļoti aktīvi jādarbojas visās Eiropas darba grupās un jāpauž savs viedoklis. Latvijas lauksaimnieku mērķis panākt vidējo tiešmaksājumu līmeni Eiropas Savienībā viņa ieskatā ir reāls.