Noskaidrots, ar ko nav apmierināti iedzīvotāji Rīgā

Pārskatā skaidrots, ka par pilsētas būtiskāko izaicinājumu pašlaik uzskatāma cīņa ar bērnudārzu rindām. Pašlaik Rīgā šis izaicinājums tiekot risināts, galvenokārt kompensējot vecākiem izdevumus par privāto pirmsskolas izglītības iestāžu izmantošanu. Tomēr ilgtspējīgs risinājums, kas nodrošinātu vienmērīgu un augstu pirmsskolas izglītības pakalpojumu kvalitāti, būtu pietiekamas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu kapacitātes nodrošināšana, skaidrots pārskatā.

Secināts, ka pērn nozīmīgs solis bija pirmsskolas izglītības iestādes "Kurzeme" izveide Imantā, šādi uzlabojot kritisko stāvokli ar pirmsskolas izglītības pakalpojumu pieejamību šajā Rīgas apkaimē, kur nesen izbūvēts liels skaits jaunu daudzdzīvokļu namu un līdz ar to krasi pieaudzis jauno ģimeņu skaits. Iestādē ir 252 vietas. Tajā ir 12 grupas, no tām četras paredzētas bērniem ar attīstības traucējumiem. Bērnudārza ēka tika celta padomju gados. Pirms tam ēkā atradās bērnu un jauniešu centrs "Kurzeme", kas pārcēlās uz telpām Rīgas 69.vidusskolā, tādējādi uzlabojot bērniem interešu izglītības pieejamību. Darbi tika veikti ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu.

Tāpat Maskavas ielā 256 pērn atvērta Rīgas 173.pirmsskolas izglītības iestādes filiāle ar sešām grupām.

Pārskatā norādīts, ka, pateicoties minētajām pašvaldības aktivitātēm, tostarp nodrošinātajam līdzfinansējumam un slēgtajiem līgumiem ar privātajiem bērnudārziem, strauji samazinājies to bērnu skaits, kuriem pašvaldība nevar nodrošināt vietu bērnudārzā, tomēr iedzīvotāju pozitīvais vērtējums par pirmsskolas pakalpojumu pieejamību ir samazinājies. Neskatoties uz to, ir pietiekami daudz iedzīvotāju, kas šo jomu vērtē pozitīvi. Pasliktinājies ir iedzīvotāju vērtējums kā par pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu (skolu) pakalpojumu pieejamību, tā arī par kvalitāti.

Tāpat pārskatā norādīts, ka Rīgas iedzīvotāju vērtējums par mājokļu pieejamību un kvalitāti ir visumā kritisks - tikai katrs otrais Rīgas iedzīvotājs jeb 50,8% ir apmierināti ar mājokļu pieejamību un aptuveni tikpat daudz jeb 47,3% - ar to kvalitāti.

2014.gadā uzbūvēto dzīvojamo ēku kopējā platība Rīgā bija 128 700 kvadrātmetri, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, kad tika uzbūvētas dzīvojamās ēkas 78 900 kvadrātmetru platībā, ir par 63,1% vairāk. Mājokļu celtniecības tendence galvaspilsētā pēc valsts ekonomikas krīzes esot atjaunojusies - 2010.gadā tika uzbūvētas dzīvojamās ēkas vien 59 100 kvadrātmetru platībā. Dzīvojamo māju būvniecības darbus veic gan pašvaldība, gan privātie uzņēmēji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvji jau iepriekš attiecīgo komiteju informēja, ka nepietiekama izīrēšanai derīgā brīvā dzīvojamā fonda dēļ būtiski tiek kavēta palīdzības sniegšana pilsētā vairākām personu grupām, kurām nepieciešama steidzama palīdzība mājokļa jautājumā, un atsevišķas personas rindā gaidot vairāk nekā 10 gadus.