Kultūras ministrija: "Valsts atbalsts drukātajai presei ir ne tikai jāsaglabā, bet jāpalielina"
Valdībai vismaz par vienu gadu jāpagarina esošais abonēto preses izdevumu piegādes regulējums, nepalielinot preses izdevēju līdzmaksājumu, pavēstīja Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišānes.
Grišāne atsaucās uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarāciju, kurā norādīts, ka valdība apņemas nodrošināt pasta pakalpojumu pieejamību un preses piegādi visā valsts teritorijā.
Grišāne informēja, ka piedāvāto grozījumu projektu - par gadu pagarināt esošo regulējumu, negrozot Ministru kabineta noteikumus, Satiksmes ministrija jau 4.aprīlī uzsauca Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam koalīcijas partneri vairākkārt runāja par nepieciešamību steidzami risināt radušos situāciju un Sadarbības sanāksmē vienojās, ka grozījumi Pasta likumā, lai arī tie ir saņēmuši Finanšu ministrijas iebildumu, ir jāvirza uz valdības sēdi, ko Satiksmes ministrija arī darīja, pavēstīja Grišāne.
"Valstij ir jāpalielina atbalsts mediju videi, pretējā gadījumā mediju uzņēmumu slēgšana vai nonākšana šauru politisku, ekonomisku vai trešo valstu investoru interešu lokā ir vien laika jautājums. Informatīvā vide ir mūsu demokrātijas un drošības garants un situācija ir jārisina ar valsts atbalsta palielināšanu, tāpat kā to dara pārējās ES valstis," pastāstīja Grišāne.
Tāpat Grišāne norādīja, ka no valdības apstiprinātajiem mediju politikas plānošanas dokumentiem izriet mērķis ne vien saglabāt līdzšinējo atbalstu drukātajiem medijiem, bet arī to paplašināt, lai saglabātu Latvijas mediju daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām.
"Latvijas mediju tirgus nenodrošina labvēlīgus nosacījumus darbībai, proti, Latvijā ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm Eiropā, gandrīz pats zemākais sabiedrisko mediju finansējums Eiropas Savienībā, turklāt, sabiedriskie mediji noņem reklāmas ienākumus komercmedijiem. Kultūras ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus atbalsta palielināšanai mediju videi un konsekventi par tiem iestājusies. Piemēram, Saeima ir pieņēmusi KM un nozares virzīto lēmumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus no 2021.gada, nosakot, ka tam jāparedz kompensējošs finansējums," norādīja Grišāne.
KM vadītā darba grupa konceptuālā ziņojuma izstrādei par abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšanu un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējām Latvijā strādā pie priekšlikumiem minētā atbalsta formām no 2021.gada.
"Sākotnējie darba grupas secinājumi: finansējuma piešķiršanu var risināt dažādās formās, taču tas faktiski nemazina nepieciešamo finanšu apjomu un atsevišķos gadījumos sadārdzina administrēšanu. Atbilstoši mediju politikas pamatnostādnēm - valsts atbalsts drukātajai presei ir ne tikai jāsaglabā, bet jāpalielina," pavēstīja Grišāne.
Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis uzskata, ka valdības vilcinās piešķirt Latvijas Pastam (LP) kompensācijas par drukātās preses piegādēm.
Pēc Līča vārdiem, ja valsts vairs nekompensēs sev piederošajam LP zaudējumus par preses piegādēm, tad presei nāksies uzņemties piegādes tarifu palielinājumu.
