Krāpniece nozog sievietes personas datus un ar viņas identitāti sagrābjas ātros kredītus
LTV raidījums "Panorāma" vēsta, ka ļoti nepatīkams atklājums nupat pārsteidzis kādu sievieti, kura, pašai nezinot, nokļuvusi kredītparādnieku melnajos sarakstos. Kā izrādās – cita persona ieguvusi viņas personas kodu un, izmantojot vājās vietas neklātienes identifikācijas sistēmā, paņēmusi ātros kredītus vairāku tūkstošu apmērā. Kā tas varēja notikt?
"Tas ir tāds apjukums un neizpratne, kā vispār tas var būt," teica cietusī Ilze. "Manuprāt tā ir absurda situācija."
Ilze piekrita sarunai ar “Panorāmu” tikai ar nosacījumu, ka neatklās viņas seju un personību. Šādu piesardzību var saprast, it īpaši, ja ņem vērā, ka nupat viņa saskārusies ar personas datu zādzību. Pirms dažām nedēļām Ilze vēlējās noformēt kredītu auto iegādei. Tādēļ vērsās savā bankā, bet dažu minūšu laikā saņēma atteikumu ar paskaidrojumu, ka viņai ir parādsaistības.
"Zinot, ka šāda situācija nevar būt, jo es ļoti cītīgi sekoju savām kredītsaistībām, un visu laikā apmaksāju, es sazinājos ar Kredītinformācijas biroju un viņi mani konsultēja, kā šo informāciju iegūt," pastāstīja Ilze.
Izrādījās, ka vairākus mēnešus pirms Ilze lūdza bankā kredītu automašīnas iegādei, kāda cita sieviete bija izmantojusi viņas personas kodu, lai sagrābtos aizdevumus vairākās ātro kredītu kompānijās.
Klienta personības apliecināšanai ātro kredītu kompānijas neprasa obligāti uzrādīt pasi vai ID karti. Pietiek internetā aizpildīt pieteikumu un veikt tā saukto identifikācijas maksājumu – no sava konta pārskaitīt uzņēmumam simbolisku summu – vienu eiro centu. No šī maksājuma kreditors iegūst nepieciešamos klienta personas datus. Tieši šo mehānismu izmantoja faktiskā parādniece, veicot identifikācijas maksājumus SEB bankas internetbankā, tikai sava personas koda vietā pamanījās norādīt Ilzes datus.
Šādā veidā viņa vairākās ātro kredītu kompānijās uz sava konta, bet ar Ilzes personas kodu, izņēmusi summas no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Un pēc tam pazudusi. Aizdevēji bez vilcināšanās viņas datus – tostarp arī Ilzes personas kodu – ievietojuši kredītinformācijas biroju parādnieku datu bāzēs. Pat nepainteresējoties, vai informācija atbilst patiesībai.
Datu nesakritību nepamanīja ne bankas, ne ātro kredītu uzņēmumi, ne kredītinformācijas biroji.
Tagad Ilzei, tā vietā lai domātu par mašīnas pirkšanu, jātērē laiks un nauda, lai pierādītu, ka viņa nav kamielis – jeb parādnieks. Ilze pieprasījusi kredītiestādēm dzēst viņas datus no parādnieku reģistriem. Ja mēneša laikā tas netiks izdarīts, viņa vērsīsies policijā.
Nebanku kreditētāju nozares pārstāvji sola patiesībai neatbilstošo informāciju izlabot.
Vienlaikus viņi apgalvo, ka jau tagad kredīta lūdzēji tiekot stingri pārbaudīti.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš pastāstīja, ka tiek gan veikti zvani, gan prasīta papildu informācija no Iedzīvotāju reģistra, lai pārliecinātos par personas identitāti. "Jebkurš kreditētājs mēģina izvairīties no krāpnieciska darījuma, jo tas nozīmē, ka šie aizdevumi būs jānoraksta un tie būs zaudējumi kreditētājam," uzsvēra Āboltiņš.
Identifikācijas maksājumu kā klienta atpazīšanas mehānismu ļauj izmantot Ministru kabineta noteikumi. Taču šis gadījums liek jautāt – cik droša ir šāda sistēma? Pagaidām ne bankas, ne atbildīgās iestādes nevar atbildēt, kā bija iespējams maksājuma uzdevumā norādīt citas personas kodu.
Ātro kredītu nozare pieļauj, ka kļūda ir SEB bankas sistēmā.
"Brīdī, kad kreditētājs saņem [maksājumu], viņš saņem informāciju par konkrētās personas datiem, kas ir norādīti, atverot norēķinu kontu," pastāstīja Āboltiņš. "Tas nozīmē, ka klients ir gājis uz banku, atvēris kontu, attiecīgi pārbaudīta viņa identitāte, ievadīti dati banku sistēma. Šī informācija ir tā, ko saņem nebanku kreditētājs."
Turpretim bankā apgalvo, ka ātrie kreditētāji vieglprātīgi uzticas datiem, ko viņu klients pats ierakstījis ailītē “maksājuma mērķis”.
Bet tur var ierakstīt jebko. SEB banka jau pārtraukusi sadarbību ar aizdomīgo kredītu ņēmēju, bet Datu valsts inspekcija par notikušo sākusi pārbaudi.
"To vai šeit ir kāda ļaunprātība vai pārskatīšanās, vai sistēmiska nepilnība, tas mums tagad jānoskaidro," teica Datu valsts inspekcijas pārstāvis Lauris Linabergs. "Tas ir pirmais šāds gadījums mūsu praksē, līdzīgus gadījumus pirms tam neesam pētījuši."
Datu valsts inspekcijā prognozē, ka pārbaude varētu ilgt vismaz divus mēnešus. Visticamāk, te būs darbs arī policijai.
