Iestādēs un uzņēmumos ievieš trauksmes celšanas sistēmu. Ko tas nozīmē?

Kas ir trauksmes celšana un ko šī sistēma darbojas, Jauns.lv skaidro Zane Ozola, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante.

Pārkāpumus atklāj „esot iekšienē”

- Kas ir trauksmes cēlēji? Kā cilvēkam jārīkojas, ja viņš pamana kādu nelikumību?
    
- Trauksmes cēlēji ir personas, kuras sniedz informāciju par darba vidē novērotiem pārkāpumiem, kas skar sabiedrības intereses.
 
Viena no būtiskākajām trauksmes celšanas pazīmēm ir tā, ka persona informāciju par iespējamo pārkāpumu gūst, veicot darba pienākumus. Tas nozīmē, ka trauksmes cēlējs ziņo par kādu pārkāpumu, kuru novēro „esot iekšienē”, proti, persona informācijai par pārkāpumu piekļūst, pildot darba pienākumus, vai citu apstākļu dēļ viņai, esot uzņēmumā vai institūcijā, vai veicot kādu darbu, ir iespēja novērot aizdomīgas darbības.

Piemēram, par trauksmes celšanu varētu uzskatīt gadījumu, kad pārtikas ražošanas uzņēmuma darbinieks ziņo, ka uzņēmums, kurā viņš strādā, pievieno pārtikas produktiem aizliegtas vai kaitīgas vielas, un personai ir profesionālas zināšanas, kas ļauj saprast, ka notiekošais var radīt kaitējumu. Vienlaikus par trauksmes celšanu nevarētu uzskatīt gadījumus, kad nav konstatējama sasaiste ar darba pienākumu veikšanu, piemēram, pacients veselības aprūpes organizācijā novēro zāļu aprites pārkāpumu, persona ir neapmierināta ar kādu privātām vajadzībām iegādātu preci vai pakalpojumu. Personīgas nesaskaņas vai kāda personīga, tajā skaitā materiāla, labuma gūšana, nav trauksmes celšana.

Jānorāda, ka trauksmes cēlējs labā ticībā pauž savas bažas, aizdomas par iespējamu pārkāpumu, taču uz viņu negulstas visu pierādījumu iegūšanas slogs, kā arī personai, kas vēlas celt trauksmi, var nebūt juridisku zināšanu, lai izvērtētu, kā tieši kvalificēt viņa novēroto darbību – vai tas ir noziedzīgs nodarījums, administratīvais vai cita veida pārkāpums, bet personai, atbildīgi izvērtējot situāciju, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šo darbību ir svarīgi novērst, jo tā radījusi vai var radīt apdraudējumu sabiedrības interesēm.

Redzot kādu neatbilstošu rīcību, personai jārīkojas atbildīgi, par novērotiem pārkāpumiem nav jāklusē. Klusējot un samierinoties, mēs nedarām neko, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, turklāt savā ziņā riskējam kļūt līdzatbildīgi.

- Kur un kā var ziņot par pārkāpumiem?

- Likumā ir uzskaitīti piemēri pārkāpumiem, par kuriem var celt trauksmi, vienlaikus šis uzskaitījums nav izsmeļošs. Trauksmi var celt, piemēram, par darbā novērotu korupciju, izvairīšanos no nodokļu samaksas, pārtikas, veselības, vides vai būvniecības drošības apdraudējumu, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus sektorā, konkurences tiesībās un citiem.

Persona var celt trauksmi, aizpildot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu (pieejama tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv) un iesniedzot to:

1) savā darba vietā (ziņošana iekšēji - ikvienā publiskās pārvaldes iestādē (neatkarīgi no nodarbināto skaita) vai uzņēmumos un privātā sektora organizācijās, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, ir jābūt izveidotai drošai iekšējai trauksmes celšanas sistēmai);
 
2) kompetentajā institūcijā (ziņošana ārēji - piemēram, institūcijai, kas īsteno uzraudzību vai kontroli. Kompetento institūciju saraksts arī pieejams tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv);

3) trauksmes cēlēju kontaktpunktā (Valsts kancelejā) vai iesniedzot to ar biedrības vai nodibinājuma atbalstu. Trauksmes cēlēju kontaktpunkts (Valsts kanceleja) būs tikai kā starpnieks trauksmes celšanai, bet palīdzēs noteikt atbilstošo kompetento institūciju, kurai ziņojums ir piekritīgs, un to pārsūtīs.

Iesniegumā jānorāda visu nepieciešamo informāciju par pārkāpumu (pārkāpuma aprakstu, iesaistītās personas u.c.). Būtiski, ka trauksmes cēlēja ziņojumu nevar iesniegt anonīmi, jo trauksmes cēlēja dati ir nepieciešami, lai sazinātos ar personu un vajadzības gadījumā valsts to varētu pilnvērtīgi aizsargāt.

Trauksmi var arī celt, sniedzot informāciju publiski, ja objektīvu iemeslu dēļ trauksmi nevar celt darbā vai kompetentajā institūcijā, kā arī gadījumos, kad trauksmes cēlēja ziņojumā norādītais pārkāpums ilgstoši bez objektīva iemesla netiek novērsts. Ceļot trauksmi publiski, nevar sniegt normatīvajos aktos noteiktas neizpaužamas ziņas un jāņem vērā arī datu aizsardzības prasības.

Kā aizsargās trauksmes cēlēju?

- Kāda aizsardzība tiek paredzēta trauksmes cēlājam?

- Trauksmes cēlēju aizsardzības mērķis ir iedrošināt sniegt informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, lai iedzīvotāji neklusētu, baidoties no darba devēja atriebības vai citām nelabvēlīgām sekām un to gadījumā nodrošināt pienācīgu aizsardzību. Būtiski, ka likums paredz aizsardzības garantijas ne tikai trauksmes cēlējam, bet arī trauksmes cēlēja radiniekiem.

Likumā ir paredzēta trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība. Tad, kad saņemts trauksmes cēlēja ziņojums, iesniedzēja personas dati tiek pseidonimizēti (pseidonimizācijas mērķis ir identitātes maskēšana, piemēram, cita – izdomāta (neīsta) – vārda, numura, identifikatora piešķiršana personai). Trauksmes cēlēja ziņojumam un materiāliem, kas saistīti ar ziņojuma izskatīšanu, ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, kā arī noteikts, ka trauksmes cēlēja datus var nodot tikai tiem, kam tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai vai trauksmes cēlēja aizsardzībai.

Trauksmes cēlēju vai kādu viņa radinieku nevar disciplināri vai citādi sodīt, atbrīvot no darba vai amata, pazemināt amatā, pārcelt citā darbā vai citādi tieši vai netieši radīt nelabvēlīgas sekas.

Ja, neskatoties uz trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību, darba devējs vai cita iesaistītā puse tomēr ir uzzinājusi, kura persona ir trauksmes cēlējs un attiecīgi vēršas pret to, piemēram, atbrīvo no darba, disciplināri soda vai veic citus represīvus pasākumus, likums paredz, ka valsts nodrošina juridisko palīdzību trauksmes cēlējam un sniedz konsultācijas, ja trauksmes cēlējs nolemj vērsties tiesā par radītajām nelabvēlīgajām sekām, persona tiek atbrīvota no tiesāšanās izdevumu samaksas un valsts nodevas, kā arī trauksmes cēlējam ir tiesības prasīt gan pagaidu aizsardzību, gan atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu.
 
Konsultācijas par savu tiesību aizsardzību var saņemt Trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā. Valsts darba inspekcija savukārt konsultē par iespējām novērst trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem radītās nelabvēlīgas sekas darba tiesisko attiecību vai darba drošības jomā. Konsultācijas par trauksmes celšanas iespējām var sniegt arī kontaktpersona trauksmes celšanas jautājumos kompetentajā institūcijā. 

Trauksmes cēlējs nav tas pats kas čekas ziņotājs

- Mūsu vēsturiskajā apziņā ziņotājs asociējas ar okupācijas varas atbalstīšanu – ziņošanu čekai vai gestapo, ar atbrīvošanos no nepatīkamiem kaimiņiem un savlabuma gūšanu...

- Sabiedriskās aptaujas liek secināt, ka joprojām daudzi, pamanot kādu neatbilstošu rīcību, izvēlās par to noklusēt, baidoties no atriebības vai neticot, ka ziņošana kaut ko mainīs. Latvija ir viena no 18 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur iedzīvotāji valsts institūcijām vairāk neuzticas, nekā uzticas („Eurobarometer dati). Galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji neziņotu ir – grūti kaut ko pierādīt, ziņošana būtu bezjēdzīga, jo tāpat atbildīgie paliks nesodīti un tie, kuri ziņo, netiek pienācīgi aizsargāti. Trauksmes celšanas mehānismu mērķis ir mainīt attieksmi un izpratni par trauksmes celšanu sabiedrībā, veicinot lielāku atvērtību, atbildību un uzticēšanos. Arī Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā uzsvērts, ka sabiedrības un indivīdu turpmākai drošībai ir svarīgi, lai ikviens, kurš pamanījis nākotnē iespējamu būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu, par to informē atbildīgās iestādes un amatpersonas. Trauksmes celšana ir veids, kā, iesaistoties sabiedrības pārstāvjiem, laikus pamanīt un novērst pārkāpumus dažādu institūciju atbildības jomās.

Trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga, nevis nelojāla rīcība, un arī darba devējiem būtu jāvairo nodarbinātajos paļaušanās, ka pārkāpums var tikt novērsts un ka nodarbinātais nebūs apdraudēts, ja ziņos par novērotu pārkāpumu. Iekšējo trauksmes celšanas sistēmu izveide uzņēmumos veicinātu arī labāku korporatīvo pārvaldību, jo iekšējā trauksmes celšanas sistēma ir organizācijas pārvaldības un iekšējās kontroles rīks, kas palīdz tai laikus novērst pārkāpumus.

Trauksmes celšanas likumi pēdējos gados ir pieņemti arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Īrijā, Itālijā, Slovākijā, Nīderlandē, Francijā, Lietuvā un Zviedrijā, kā arī drīzumā stāsies spēkā jauna Eiropas Savienības direktīva – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.

Pirmajā mēnesī saņemts 41 trauksmes ziņojums

- Cik pirmajā mēnesī kopš darbojas Trauksmes celšanas likums, ir saņemti trauksmes ziņojumu?

- Maijā valsts pārvaldes iestādēs saņemts 41 iesniegums, kas noformēts kā trauksmes celšanas ziņojums. Izvērtējot to saturu, par trauksmes celšanas ziņojumiem atzīti 14 un ar tiem kompetentās institūcijas turpinās strādāt pēc būtības. 

Jomas, par kurām iedzīvotāji ir cēluši trauksmi ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, darbinieku fiktīva nodarbināšana, korupcija, krāpšana, darba tiesisko attiecību un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi un pārkāpumi publisko iepirkumu jomā.

Pagaidām ziņotājus akceptē tikai valsts iestādēs

Kaut arī viena no Trauksmes celšanas likuma autorēm - Valsts kancelejas Valsts pārvaldes departamenta konsultante Inese Kušķe uzsver, ka trauksmes celšanas sistēmai jābūt ieviestai „ikvienā publiskā iestādē, kā arī tajos privātā sektora uzņēmumos, kur ir vairāk nekā piecdesmit nodarbināto”, publiski pieejamā informācija liecina, ka pagaidām amatpersonas, kas pieņem trauksmes ziņojumus ir nozīmētas tikai valsts pārvaldes institūcijās un iestādes – sākot no Botāniskā dārza un beidzot ar ministrijām un armiju. Privātajā sektora uzņēmumos speciālas ziņošanas sistēmas nav manītas, vismaz publiski nē, tur konfliktus aicina risināt vai nu personāldaļā, vai pie uzņēmuma vadības.

Kāda privātuzņēmuma sekretāre Jauns.lv teica: „Jā, par šādu likumu kaut ko esmu dzirdējusi, bet man nav ne mazākās nojausmas vai mūsu uzņēmumā tāda sistēma ir nepieciešama. Neviens par to arī nav interesējies. Mums nav jurista, kam pajautāt, vai mūsu uzņēmumā arī nepieciešams šāds „trauksmes cēlājs””.

Likumā nav noteiktas skaidras vadlīnijas iekšējo trauksmes celšanas mehānismu izstrādei, kāda šī kārtība ir privāto tiesību juridiskajām personām. Līdz ar to likums uzņēmējiem atļauj brīvi, pēc saviem ieskatiem, šo sistēmu ieviest vai ne.

Jānis Veide, sabiedrības par atklātību „Delna” jurists saka: „Atsevišķas organizācijas, sevišķi privātajā sektorā, pasaka - nē, mums tādu iekšējo trauksmes celšanas mehānismu nevajag. Likumā nav paredzēta atbildība par tajā noteiktā pienākuma neievērošanu”.

„Nav jākaunas no kļūdām”

Trauksmes cēlēju mājaslapā ir publicēts atbildīgo amatpersonu saraksts, kas atbild par trauksmes celšanas sistēmu konkrētajās iestādēs. Jauns.lv aptaujāja vairākas no tām un konstatēja, ka pirmajā mēnesī kopš darbojas likums, vairumā gadījumā pie tām nav vērsies neviens ziņotājs.

Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītājs Juris Vīgulis teica, ka valsts augstākajā likumdevējā ar ziņojumu nav vērsies neviens trauksmes cēlējs. Viņš arī atteicās komentēt, kā vērtē jauno sistēmu – viņš to nav vērtējis un par to lai atbild Valsts kanceleja. Neviens trauksmes ziņojums mēneša laikā nav saņemts arī Valsts kasē, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, Lauksaimniecības datu centrā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Valsts augu aizsardzības dienestā un daudzās citās valsts iestādēs. Pārsvarā šo institūciju atbildīgie darbinieki arī nevēlējās izvērtēt Trauksmes celšanas likuma plusus un mīnusus, jo neesot saņemti ne iesniegumi, ne arī pagājis pietiekami ilgs laiks, lai apkopotu rezultātus un pieredzi.

Tai pašā laikā likums savā ziņā arī dublē pastāvošo kārtību. Viktors Kozlovskis, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Iekšējās kontroles daļas vadītājs, pauda: „PVD arī iepriekš pastāvēja iespēja katram PVD nodarbinātam  vērsties Iekšējās kontroles daļā ar informāciju  par iespējamiem pārkāpumiem. Savukārt iedzīvotājiem ir iespēja informēt (arī anonīmi) izmantojot uzticības tālruni, par neatbilstībām pārtikas, veterināras, robežkontroles uzraudzības jomās, par interešu konfliktiem, par iespējamām koruptīvām darbībām,  kā arī par PVD amatpersonu rīcību”.
 
Bet Dace Kalsone, Fiskālās disciplīnas padomes sekretāre, teica: „Pašu likumisko iniciatīvu vērtēju pozitīvi, taču būtu vēl priecīgāka, ja mums kopumā būtu tik laba uzņēmuma un iestāžu kultūra, ka visu spēj izrunāt, nevis slēpt problēmas „zem tepiķa”. Tas būtu visefektīvāk. Nav jākaunas no kļūdām, tās jāatzīst un jālabo. Un jācer, ka būs citas kļūdas, bet ne tās, kuras bijušas”.

Visvairāk trauksmes ziņotāju Valsts ieņēmumu dienestā

Tomēr vairākās iestādēs trauksmes ziņojumi ir saņemti.
 
Nodarbinātības valsts aģentūra informē: „Nodarbinātības valsts aģentūrā ir saņemti trīs iesniegumi par iespējamām darbībām, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm. Iesniegumus izvērtējot, secināts, ka tikai viens no tiem pirmšķietami atbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm, un ir pieņemts lēmums iesniegumu atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu. Šobrīd notiek trauksmes cēlāja ziņojuma izskatīšana pēc būtības. Mūsu novērojumi un secinājumi pēc pirmā mēneša kopš Latvijā darbojas Trauksmes celšanas likums ir šādi: iedzīvotājiem nav īstas izpratnes, par ko un kā ir jāziņo, lai iesniegumi pēc sava satura atbilstu minētā likuma būtībai”.

Ieva Mortukāne, Iepirkumu uzraudzības biroja Administratīvo sodu departamenta direktores vietniece, sacīja: „Birojā ir saņemti divi iesniegumi, kas uzskatāmi par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Vienā iesniegumā ir norādīti iespējami pārkāpumi publisko iepirkumu jomā (līgumu noslēgšana, nepiemērojot publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos noteiktās iepirkuma procedūras vai citu iepirkuma veikšanas kārtību, kas pasūtītājam bija jāpiemēro), savukārt otrs iesniegums skar publisko iepirkumu jomu, proti, tajā norādīts, ka tiek veikta nelietderīgu iepirkumu organizēšana, iegādājoties preces un pakalpojumus, kas iesniedzēja ieskatā pasūtītājam nav nepieciešami, tādējādi izšķērdējot finanšu līdzekļus”.

Rita Kuļikova, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļas galvenā inspektore sacīja: „Valsts policijā mēneša laikā ir saņemts viens iesniegums, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums. Izvērtējot iesniegumā norādītās informācijas tika uzskatīts, ka iesniegums neatbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm, un iesniegums nav atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu”.

Visvairāk trauksmes ziņojumu saņemts Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tā pārstāve Evita Teice-Mamaja pastāstīja: „VID līdz 31.maijam kopumā ir saņemti 12 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēja ziņojumi. Izvērtējot iesniegumos norādītās informācijas pirmšķietamu atbilstību Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm, par trauksmes cēlēju ziņojumiem atzīti septiņi no tiem. Ziņojumi saņemti par šādām tēmām - nereģistrēta saimnieciskā darbība, neizsniegti kases čeki, stingrās uzskaites kvītis vai Elektroniskās deklarēšanas sistēmā reģistrētas biļetes, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, aplokšņu algas, nepamatoti saņemts akcīzes nodokļa atvieglojums, valsts amatpersonas iespējami korupcijas riski, kā arī neētiska VID darbinieka rīcība. Viens no trauksmes cēlēju ziņojumiem ir izskatīts, bet vēl seši ir izskatīšanas procesā, tādēļ plašāku informāciju vai vērtējumu šobrīd sniegt vēl ir pāragri”.