Pāvests maina Tēvreizes tekstu. Vai arī latvieši svēto lūgšanu skaitīs citādāk?

Vatikāna interneta vietne „Avvenire” ziņo, ka pāvests Francisks nule apstiprinājis jauno grāmatas „Messale” izdevumu, kas nosaka Svētās Mises vadīšanas kārtību itāliešu valodā. Tajā kristiešu galvenās lūgšanas tekstā frāze „Non indurci in tentazione” („Neieved mūs kārdināšanā”) nomainīta pret „Non abbandonarci alla tentazione” („Neļauj mums padoties kārdinājumam”). Pirmo reizi Francisks par nepieciešamību mainīt šo tekstu izteicās 2017. gada novembrī. Viņaprāt, frāze “neieved mūs kārdināšanā” nav gluži precīzi iztulkota no 4. gadsimta Bībeles tulkojuma latīņu valodā, jo rada iespaidu, ka Dievs provocē cilvēkus grēkot.

Frāze, kas mulsina teologus

Savu pārliecību pāvests argumentē: „Neļauj man krist kārdināšanā, jo tas esmu es, kurš krīt, ne Dievs, kas mani iemet kārdināšanā un skatās, kā es tajā krītu. Tēvs tā nedara. Tēvs tev tūlīt palīdz piecelties”.
 
Te jāpiebilst, ka Francijas katoļi jau kādu laiku Tēvreizē saka vārdus „neļauj mums krist kārdināšanā” kā alternatīvu versiju tradicionālajai rindai. Tādēļ arī Francisks mudinājis citās valodās runājošos katoļus mainīt Tēvreizes teksta formulējumu. Francijas Bībeles pētnieki pie šīs frāzes tulkojuma strādāja 17 gadus, tad tulkojums tika saskaņots ar Vatikānu. Tagad pāvests šo versiju atzinis par pareizāko variantu arī itāļu valodā.

Arī latviešu teologi jau pirms pāris gadiem uzsāka diskusiju par šo jautājumu, bet ne tik kaismīgi, lai tagad iestātos par Tēvreizes teksta izmaiņām. Jāteic, ka galvenās lūgšanas teksts jau tika koriģēts pirms septiņiem gadiem, kad iznāca jaunais Bībeles tulkojums latviešu valodā.

Tajā lūgšanas noslēdzošais teikums „jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi” vairs nav pamattekstā, bet gan zemsvītras piezīmēs. Tas tādēļ, ka Bībeles pirmteksta oriģinālos šis teikums ir „strīdīgs” – vienos tulkojumos tas ir, bet citos nav. Tāpat veiktas arī filoloģiski precizējumi: vārds „ļauna” pārlabots uz „ļaunā”, bet „piedodi” – uz „piedod”. 

Cītīgi baznīcu apmeklētāji arī zina, ka lūgšanas teksts katoļiem un luterāņiem atšķiras. Ja katoļi lūgšanu iesāk ar vārdiem „Tēvs, mūsu, kas esi debesīs”, tad luterāņu versijā tā sākas ar vārdiem „Mūsu Tēvs debesīs”.

Latvijas katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs ir norādījis, ka par izmaiņām lūgšanā varētu domāt arī Latvijā: „Pāvests vērš uzmanību uz to, ka šis nav labākais tulkojums, ka tas ievieš neskaidrības, un patiesībā tie, kas nezina šo kontekstu un nezina šo tulkojumu, viņi saka: „Nu jā, Dievs kārdina, Dievs ir slikts””. Katoļu arhibīskaps arī teic - ja izdara izmaiņas, tad labākajā gadījumā par to vajadzētu vienoties visām konfesijām. Savukārt luterāņu baznīcas galva Jānis Vanags ir pārliecināts, ka tulkojums nav jāmaina.

Bet tas ir tikai filoloģiskas dabas jautājums, kas it nebūt nemaina kristīgas reliģijas pamatbūtību.

Latviešu katoļi negrasās mainīt Tēvreizes tekstu

Valmieras, Alojas, Sedas un Rūjienas katoļu draudžu prāvests Lauris Malnačs Jauns,lv teica: „Liturģijas „saimnieks” lokālajā baznīcā ir bīskaps. Mūsu gadījumā arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Domāju, šis jautājums būtu jāadresē viņam. Personīgi domāju un uzskatu - tā tāda apšaubāma pieeja. Pagaidām neesmu saņēmis nekādas norādes, ka būtu jārīkojas citādi kā līdz šim”.

Savukārt Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs Jauns.lv par pāvesta ieviestām izmaiņām Tēvreizes tekstā teica: „Tas ir filoloģijas dabas jautājums, par kuru, domājams, būs diskusijas. Bet nedomāju, ka šādas izmaiņas ieviesīs Latvijā, jo par to tad būtu jāvienojas visām Latvijas baznīcām”.

Jāteic, ka pāvesta Franciska izmaiņas itāļu liturģijā ir saistošas Itālijas katoļiem, jo viņš ir „lokālais bīskaps” – Romas pilsētas bīskaps. Savukārt jautājumā par teksta izmaiņām liturģijās citu zemju valodās jālemj vietējai baznīcas vadībai.

Liepājas bīskaps: “Nav vajadzības mainīt tekstu”

Katoļu baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins Jauns.lv teica, ka viņš nevar teikt, ka pašreizējais Tēvreizes tulkojums latviešu valodā būtu neprecīzs: “Vienmēr kad ir runa par tulkojumu, tad ir iespējas vārdu izvēlei. Gan grieķu (oriģinālvalodā), gan latīņu valodā vārds “kārdinājums”, ar kuru ir šķietamas grūtības var tik tulkoti arī citādāk (piemēram - pārbaudījums, pieredze). Tomēr ņemot vērā, ka Kunga lūgšanai ir Viņa paša autoritāte, tad ar mainīšanu jābūt uzmanīgiem. Gadsimtiem ilgi cilvēki tā ir lūgušies un vai izmaiņas nenesīs sev līdzi  arī citas būtiskas izmaiņas? Domāju, ka daudz svarīgāk ir pacietīgi izskaidrot šos vārdus.
 
Ja atsaucamies uz to, ka dažās valstīs ir veiktas šīs izmaiņas, tad tas nenozīmē, ka visur ir jāmaina. Pāvests aicina izvērtēt tulkojumu, tā lai tas precīzāk izteiktu domu, kas ir iekļauta Kunga lūgšanā.
 
Latvijā mēs nejūtam tādu vajadzību, lai mainītu tekstu. Ņemot vērā Latvijas ekumēnisko situāciju, es domāju, ka tas būtu kopīgs darbs, ja kaut kas tāds kādreiz notiktu”.

Būtiski atšķirt teksta un tulkojuma maiņu

Priesteris Rodions Doļa, kurš šobrīd studē teoloģiju Romā Jauns.lv pauda:

“Ir svarīgi atšķirt “lūgšanas teksta maiņu” un “tulkojuma citā valodā maiņu”.  Proti, Jaunās Derības teksts ir grieķu, savukārt Romas katoļu Baznīca liturģiskajos tekstu paraugizdevumos izmanto latīņu valodu. Burtiski - gan grieķu, gan latīņu valodā ir “neieved mūs kārdināšanā”. Kā zināms, pāvests Francisks vairākkārt pievērsās šīs frāzes interpretācijas jautājumam. Neskatoties uz pretrunīgu “neieved mūs kārdināšanā” tulkojumu, tā skaidrojums vienmēr ir bijis tas pats: cilvēku kārdina ļaunais gars, nevis Dievs, labais Dievs cilvēku glābj un “atpestī no ļauna”.

Maija beigās notika Itālijas bīskapu konferences ģenerālasembleja, kurā kardināls Gualtjero Baseti nāca klajā ar paziņojumu, ka pāvests Francisks ir apstiprinājis Romas Misāles itāliešu valodā trešo izdevumu (otrais izdevums bija 2002. gadā), kura sagatavošana ilga vairāk par 16 gadiem. Jaunā izdevuma redakcijas mērķis ietvēra tekstu teoloģiskus, pastorālus un stilistiskus aspektus. Atjaunotais izdevums ietvers sevī dažas tekstuālas izmaiņas, kuru starpā ir arī Tēvreizes teksts.

Izmaiņas tika oficiāli ierosinātas 2018. gada novembrī, tomēr vēl bija nepieciešams Svētā Krēsla galīgais apstiprinājums. Jaunais itāliešu tulkojums “neatstāj (nepamet) mūs kārdināšanā”  (“non abbandonarci alla tentazion”) izklīdina šaubas, ka it kā Dievs būtu kārdinājuma izraisītājs. Tātad, tas ir saskanīgāks ar teoloģiskās vīzijas kopumu: Dievs ir labs, Viņš glābj cilvēku kārdinājumā, nevis tajā ieved ar nolūku, lai cilvēks sagrēkotu.

Latvijas apstākļos šādā jautājumā vienmēr ir nepieciešams atskatīties uz ekumēnisko situāciju. Atgādināšu, ka pirmā plašu rezonansi izraisījusi Tēvreizes teksta izmaiņa ir  2017. gadā notikusī Tēvreizes teksta maiņa franču valodā. Frankofonajā telpā šīs izmaiņas tika izstrādātas ekumeniskā kopdarbā - vēlāk to arī pieņēma visas lielākās frankofonās kristīgās konfesijas. Domāju, ka Latvijā, kur aizvien nepastāv vienots Tēvreizes teksts starp katoļiem un citām kristīgām konfesijām, šis izaicinājums varētu būt laba iespēja diskusijas ierosināšanai un sadarbībai, kas ir primārāka par izmaiņām Svētās Mises tekstos”.

“Vai tad iepriekš nepareizi uzrunājām Debesu Tēvu?”

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras docētājs Dr. Hist. Eccl. Andris Priede Jauns.lv sacīja, ka Tēvreizes tulkojumu var komentēt tikai kā vēstures speciālists, nevis kā valodnieks: “Arī latīņu valodā “et ne nos inducas in tentationem” (latviskajā tulkojumā - "neieved mūs kārdināšanā") ir teoloģiski grūti interpretējams teksts. Franču valodā tēvreizes teksts jau vienreiz ir mainīts pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, kad pārgāja no pieklājības uzrunas formas uz ikdienas formu. Līdz ar to franču bīskapiem nācās pieņemt sāpīgu lēmumu vienas paaudzes laikā vēlreiz mainīt tekstu.

Domāju, ka latviešu dievlūdzējiem nav īpaši aktuāli mainīt tekstu. Jauniem cilvēkiem, kas pievienojas kristietībai, šos jautājumus izskata katehēzes jeb svētdienas skolas nodarbībās, savukārt, vecākajai paaudzei tēvreize ir rituāla lūgšanu formula, ko mainot cilvēkos raisīsim vairāk jautājumus nekā atbildes, jo ticīgajiem radīsies jautājums, vai tad līdz šim nepareizi uzrunājām mūsu Debesu Tēvu”.