Būs kā 1919.gadā: Liepājas ostā atkal piestās "Saratov" - un no tā izkāps Kārlis Ulmanis
Liepājā, kura pirms simt gadiem bija kļuvusi par Latvijas galvaspilsētu, no 27. līdz 29. jūnijam norisināsies vērienīga vēstures rekonstrukcija – krastā no kuģa "Saratov" atkal izkāps Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība.
Būs kā 1919. gadā, kad tūkstošiem liepājnieku ar gavilēm krastāsagaidīja jaunās Latvijas Republikas valdību. Šis ir Latvijas simtgades programmas noslēdzošais pasākums Liepājā, to rīko vietējā Kultūras pārvalde sadarbībā ar kultūras biedrību "I did it" un pilsētas Tautas mākslas un kultūras centru.
Atgriešanās pagātnē
Viena no rīkotājām, režisore un dziesminiece Maija Kalniņa pauž: “Simt gadu vēlāk – precīzi tajā pašā laikā tā (Latvijas valdība – Red.) ieradīsies vēlreiz, aizvedot mūs visus simt gadu senajos notikumos. Vēl vairāk – mums ir iespēja būt daļai no tiem. Valdību kanālmalā sagaidīs tā laika liepājnieki un citas personas. Tieši tā, kā toreiz.” Viens no vēsturiskās rekonstrukcijas producentiem Kaspars Bērziņš "Kas Jauns Avīzei" atklāj, ka iestudējumā piedalīsies teju 200 dalībnieku, tērpti atbilstoši 1919. gadam.
“Kopskats veidots, balstoties uz šā notikuma fotogrāfijām un liecībām. Varēsim dzirdēt gan Pagaidu valdības runas, gan dziesmas, kas skanēja tieši pirms 100 gadiem Alfrēda Kalniņa kora izpildījumā,” stāsta Bērziņš.
Piedalās aktieri un kadeti
Dalībnieku vidū būs gan Liepājas teātra aktieri, kas atveidos Kārli Ulmani, Jāni Čaksti un ārvalstu misiju pārstāvjus, gan liepājnieki, kas iejutīsies tā laika tautas lomās – tēlos skolēnus, brīvprātīgos ugunsdzēsējus, jūrniekus, medmāsas un arī ministrus. Alfrēda Kalniņa kori atveidos Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris "Intis", rekonstrukcijā piedalīsies arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti. Pieteikšanās dalībai rekonstrukcijā noritējusi ar lielu entuziasmu, vietas jau aizpildītas. Paša "Saratov" klātbūtne būs apspēlēta simboliski –skatuves scenogrāfijā, ko veido scenogrāfs Aigars Ozoliņš.
Uz Latviju pretendēja trīs valdības
1919. gada pirmā puse jaunajai Latvijas valstij bija satraukumiem un varas maiņām pilna, jo vienlaikus darbojās trīs valdības, bija ļoti liela nenoteiktība. Kad janvārī Rīgu ieņēma Pētera Stučkas boļševiki un sākās sarkanais terors, 18. novembrī pasludinātās Latvijas valdība ar Ulmani priekšgalā devās uz Liepāju.
Vēju pilsētā 16. aprīlī vācu nodibinātais Baltijas landesvērs veica militāru apvērsumu un par jaunās Latvijas vadītāju iecēla marioneti, mācītāju Andrievu Niedru. Ulmaņa valdībasabiedroto britu karakuģu apsardzībā patvērās uz kuģa Saratovreidā netālu no Liepājas, tur pavadot vairāk nekā divus mēnešus. Pēc Niedras valdības gāšanas 1919. gada 27. jūnijā Liepājas Vecajā Ostmalā beidzot krastā varēja izkāpt īstā Latvijas valdība, kuru sagaidīja tūkstošiem liepājnieku.
Būs arī koncerti un zaļumballe
Tagad trīs dienu garumā Liepāja atkal iejutīsies Latvijas galvaspilsētas lomā. 27. jūnijā viss sāksies ar ekumēnisko dievkalpojumu Svētās Annas baznīcā. Pulksten 18 laukumā pie Muitas mājas sāksies "Saratov" sagaidīšanas iestudējums ar lielu dalībnieku skaitu – aktieriem un mūzikas kolektīviem. Noslēgumā būs gājiens uz Čakstes laukumu. 28. jūnijā astoņos vakarā pie Muitas mājas paredzēts svētku koncerts "Ar prieku un gandarījumu" un zaļumballe 20. gadsimta sākuma noskaņās. Svētku noslēgumā 29. jūnijā laukumā pie Muitas mājas un vēsturiskajos kvartālos norisināsies pasākumi ģimenēm un bērniem "Pirms 100 gadiem Liepājā", diena noslēgsies ar Kurzemes dziesmu svētkiem Liepājas Olimpiskajā centrā.
