Absolūts vairākums baldoniešu negrib pievienošanu citai pašvaldībai
Teju 86% aptaujāto Baldones novada iedzīvotāju neatbalsta novada pievienošanu citai pašvaldībai, liecina vietvaras veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti.
Aptaujā piedalījās 856 Baldones novadā deklarētie iedzīvotāji. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pirms gada vēstīja, ka Baldones novadā ir ap 5700 deklarētu iedzīvotāju, tātad aptaujā piedalījusies salīdzinoši neliela to daļa. Nedaudz vairāk par 14% jeb 117 respondenti atbalstīja novada pievienošanu citai pašvaldībai, bet 713 jeb gandrīz 86% nepiekrīt novada pievienošanu citai teritorijai.
"Ar šo aptauju mēs esam pierādījuši, ka sabiedrību interesē mūsu valstī un novadā notiekošie procesi. Iedzīvotāji nav vienaldzīgi par novada tālāko likteni. Domes deputātiem bija ne tikai tiesības, bet arī pienākums noskaidrot iedzīvotāju viedokli. Kaut arī aptaujas rezultātiem nav tiešas ietekmes uz likumdošanu, tie atklāj iedzīvotāju nostāju šajā jautājumā, un tas ļaus pašvaldībai turpmāk paust savu viedokli saziņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM)," pēc aptaujas noslēguma paziņojusi domes vadība, paužot cerību, ka VARAM ieklausīsies iedzīvotāju viedoklī un saglabās Baldones novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju.
Jau vēstīts, ka Baldones novadā, līdzīgi kā vairākās citās pašvaldībās, norisinājās iedzīvotāju aptauja par plānoto administratīvi teritoriālo reformu. Aptaujā varēja piedalīties Baldones novadā dzīvesvietu deklarējušās personas no 15 gadu vecuma. Iedzīvotājiem apstiprinoši vai noliedzoši bija jāatbild uz jautājumu "Vai jūs atbalstāt Baldones novada pievienošanu citam novadam?".
Vienlaikus pašvaldība uzsver, ka "aptaujas rezultātiem nav tiešas ietekmes uz likumdošanu, bet tā ļaus pašvaldībai apzināt novada iedzīvotāju viedokļus par aptaujā uzdoto jautājumu". Aptaujas rezultātu apkopojums tiks iesniegts VARAM.
Iepriekš novada domes priekšsēdētājs Raimonds Audzers (VL-TB/LNNK, V) aģentūrai LETA pauda, ka, pašvaldību pievienojot Ķekavas novadam, pasliktināsies pakalpojumu pieejamība.
"Jau tagad no vienas novada robežas līdz citai attālums ir 20 kilometri. Bet pēc tam iedzīvotājiem būs jābrauc līdz Ķekavai, kas ir 30 kilometri, un iedzīvotāji ir neapmierināti, jo attālums palielināsies," skaidroja domes priekšsēdētājs.
Viņaprāt, pašvaldībā izveidota spēcīga komanda, un reformas rezultātā speciālisti zaudēs darbu. Tāpat pastāv risks, ka samazināsies novada pārstāvniecība jaunajā domē, jo Ķekavas novadā jau tagad ir liela konkurence par deputātu vietām, nobažījies Audzers. Viņš pieļāva, ka Baldones novada teritoriju jaunajā domē labākajā gadījumā varētu pārstāvēt viens vai divi deputāti.
Pēc domes priekšsēdētāja paustā, novads varētu pastāvēt atsevišķi, jo spēj piedāvāt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, teritorija ir sakopta. Taču reformas gadījumā Baldone zaudēšot savu kūrorta slavu un kļūšot par provinci.
Ziņots arī, ka VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
