Levits runā par Latvijas attiecībām ar Krieviju un atzīst, ka uz 9.maija svinībām Maskavā nebrauktu
foto: Ekrānuzņēmums
Levits uzskata, ka Latvijas attiecības ar Krieviju primāri jāveido kā daļa no ES ārpolitikas.
Politika

Levits runā par Latvijas attiecībām ar Krieviju un atzīst, ka uz 9.maija svinībām Maskavā nebrauktu

Jauns.lv / LETA

Latvijas attiecības ar Krieviju ir jācenšas veidot labas, taču tām jābūt kā daļai no Eiropas Savienības (ES) kopējās ārpolitikas, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" izteicās jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits, kurš amatā stāsies jūlijā.

Levits runā par Latvijas attiecībām ar Krieviju un...

Viņš sacīja, ka vienmēr ar jebkuru kaimiņvalsti ir jācenšas veidot labas attiecības, bet tas lielā mērā ir atkarīgs arī no otras puses. "Labā griba mūsu pusē ir, tā vienmēr ir bijusi un būs arī turpmāk," apliecināja Levits.

Tomēr primāri Latvijai attiecības ar Krieviju ir jāveido ES kopējās ārpolitikas ietvarā, uzskata jaunievēlētais Valsts prezidents. "Es īpaši neatbalstītu tādus izlēcienus vai gājienus pašiem par sevi, jo šeit spēku samēri nav tik līdzīgi, lai to darītu," norādīja Levits.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Latvija kā dalībvalsts var ietekmēt ES kopējo ārpolitiku, lai tā vislabāk atbilstu mūsu valsts interesēm, un šajā virzienā arī būtu jāstrādā.

FOTO: kā ievēlēja jauno Latvijas prezidentu

Saeima vēlē Valsts prezidentu. Uz amatu pretendēja Egils Levits, Juris Jansons un Didzis Šmits.

Uz jautājumu, vai piekristu apmeklēt tradicionālās 9.maija svinības Maskavā, ja no Kremļa saņemtu šādu uzaicinājumu, Levits atbildēja noliedzoši. "Tādā formātā, kāds tas patlaban ir, nē, [nebrauktu], jo mums [Latvijai] ir sava nostāja - pamatota un leģitīma."

Jau ziņots, ka Saeima trešdien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi. Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.

Pēc ievēlēšanas Levits solīja būt visu pilsoņu prezidents - gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo.