foto: no Ievas Sprižas arhīva
Sausseržu ogas: nenovērtētas, bet ļoti vērtīgas
Sausseržu ogas satur daudz vērtīgu vielu un ir garšīgas – kā starp zileni un melleni.
Sabiedrība
2019. gada 26. maijs, 06:50

Sausseržu ogas: nenovērtētas, bet ļoti vērtīgas

Dace Ezera

Kas Jauns Avīze

Sausserži Latvijā ir nepelnīti aizmirsts retums, taču ogas ir garšīgas un veselīgas. Ieva Spriža no Mārupes, kura sevi dēvē par dabas gardumu meistari, apņēmusies dārzkopjus iepazīstināt ar šīm ogām.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

“Sausserži Latvijā pašlaik ir modes oga, kas bija nepelnīti aizmirsta. Pasaulē ir daudz sausseržu sugu, lielākā daļa ir pazīstamas kā dekoratīvās kultūras un tikai divas kā ēdamās,” "Kas Jauns Avīzei" teic Ieva.

Ēdami ir divi

Viens ir ēdamais sausserdis (Lonicera edulis), tā izcelsme sakņojas Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos. Otrs ir zilais sausserdis, mums pazīstamāka ir Kamčatkas varietāte (Lonicera caerulea kamtschatika), dabā sastopams Kamčatkā un Kuriļu salās.

“Ienākas pirms zemeņu ražas, maija beigās, jūnija sākumā. Pamazām cilvēki ir jāpieradina pie šīm ogām, tāpēc Facebook izveidota lapa latvijassausserdis, lai audzētāji sanāktu kopā, apmainītos idejām, interesenti varētu vairāk uzzināt,” atklāj Ieva.

Ideju atveda no Polijas

Pašlaik komercplatības visaktīvāk veidojas Kanādā un Polijā, arī Lietuvā, pirmie stādījumi nu parādās arī Latvijā. Ievas ģimenes bioloģiskajā saimniecībā Liepsalas S Mārupē sausserži šogad ir 4,5 hektāru platībā, piesaistīta Eiropas Savienības projekta nauda.

Ideju atveda saimnieks Jānis no Polijas. 2017. gada rudenī viņam bija iespēja doties pieredzes apmaiņas braucienā sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultācijas centru, apmeklējot apmācības par kooperatīvu veidošanu.

“Latvijā tikai dažās saimniecībās sākta to audzēšana – Kurzemē, mēs Mārupē, pa vienai arī Vidzemē un Zemgalē. Kopā varētu būt pāris desmiti hektāru, bet nav konkrētu datu,” stāsta Ieva. Tās visas ir bioloģiskās saimniecības. Audzētāji mēģina šīs ogas popularizēt, jo šobrīd tās pazīst retais, bet sausserdis ir ļoti vērtīgs.

foto: no Ievas Sprižas arhīva
Ieva Spriža ir SEB bankas grantu programmas (ie)dvesma pirmās sezonas laureāte. Saņemtos 10 000 eiro viņa varēja izmantot jaunam augļu un ogu žāvēšanas tunelim.

Raža maija beigās

Sausseržu lielākā priekšrocība ir to ilgmūžība, var audzēt pat 20 līdz 25 gadus, bet, veicot pilnīgi visu dzinumu nogriešanu, sekmēt pilnīgu atjaunošanos.

“Jaunās šķirnes ir ar ļoti gardām ogām, līdz šim pati garšīgākā mūsu saimniecībā pieejamā šķirne ir Kamčatkas sausserdis Ļeņingradskij veļikan. Ogas ir zilganas, līdzīgas mellenēm, iegarenas. Garša arī līdzīga – starp zileni un meža melleni. Ogas ir ļoti vērtīgas, un tās pielīdzina ženšeņam,” slavē dārzkope.

“Maija beigās gaidām ražu. Pagājušajā gadā pirmās ogas jau ēdām padsmitajos maija datumos, jo pērn bija siltāks un arī mitrāks laiks. Būs nedaudz vairāk, bet līdz pilnīgai ražai vēl daži gadi jāgaida.”

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Pieticīgs un bagāts vērtīgām vielām

“Sausserdis ir pieticīgs, nav nepieciešama ļoti liela apkopšana, pacieš sausumu, salnas. Stādus vedam no Polijas, mums tur ir sadarbības partneri. Nepretendējam uz stādaudzētāju statusu, jo tad vajag kārtot speciālas atļaujas, un tam arī nav laika. Bet mums ir mērķis laukus palielināt, neapstāsimies pie 4,5 hektāriem. Varētu gan paši gatavot spraudeņus, bet dažreiz ir vieglāk aizbraukt pakaļ uz Poliju, tur gandrīz katru gadu nāk klāt kāda jauna šķirne, kuras arī esam iestādījuši pie sevis,” stāsta Ieva.

Krūms mēdz izaugt līdz pusotra metra augstumam, ražība svārstās no viena līdz trīs kilogramiem no krūma. Ogas satur daudz glikozes, pektīnvielu, vitamīnu un organiskās skābes, vēl jo vērtīgākas tās padara kālijs, magnijs, dzelzs, kalcijs, fosfors, nātrijs.

Krūmu lapu novārījums ir noderīgs iekaisumu ārstēšanā. Ogas ir ļoti vērtīgas kuņģa problēmu gadījumā, uzlabo aknu veselību. Jāatceras gan, ka ēdamas ir tikai zilas krāsas sausseržu ogas. Ieteicams lietot svaigas, bet var gatavot ievārījumu, džemu, sīrupu, pievienot kūkām un augļu salātiem, gardas ir kopā ar zemenēm vai avenēm un atšķirībā no mellenēm nenokrāso zilas rokas vai zobus. Vai nav izcila, bet līdz šim nenovērtēta oga?

Būs gan svaigi, gan salmiņos

Liepsalās S ogas ne tikai audzē, bet arī pārstrādā – nodrošināts pilns ražošanas cikls, paši izaudzē izejvielas, pārdod svaigās ogas pēc pieprasījuma, un pārējās pārtop dažādos produktos.

Pārstrādes procesā izmanto bezatkritumu tehnoloģiju, žāvēšanas tuneli darbina ar atjaunojamajiem energoresursiem – šķeldu. Septiņpadsmit hektāru augļu dārzā aug arī upenes, jāņogas, ērkšķogas, rudens avenes un “vēl visādi sīkumi”.

Ieva, neskatoties uz pārstrādi, iesaka visu baudīt svaigā veidā, cik vien var. “Tomēr sausseržus mēs arī pārstrādāsim – būs pieejams ogu pulveris, gabaliņi, sukādes, ogu salmiņi un uzkodas, kas nesatur cukuru – dažādas veselīgas lietas,” uzskaita saimniece.

Tēmas