Zemnieks nerro mantračus, iesējot kapeikas
Vārtājas pilskalnā Grobiņas novadā tuvējo vasarāju lauku nostaigājuši nelegālie senlietu racēji ar metāla detektoriem. Tomēr saimnieks viņiem sagādājis pārsteigumu. Proti, tīruma īpašnieks, sējot miežus, lauku nosējis arī ar vecām, bezvērtīgām PSRS kapeikām. “Tā teikt – rociet, rociet! Mēs sēsim vēl! Kapeiku maišeļi jau sagatavoti!” ironizē zemnieks.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālā nodaļa aicina, redzot aizdomīgus darboņus “ar pīkstošām uzpariktēm”, ziņot pa tālruni 63321955.
Šis ir viens no lielākajiem Dienvidkurzemes pilskalniem, pirmo reizi rakstos minēts starp Kurzemes bīskapu Heinrihu un Livonijas ordeņa mestra vietnieku Seinas Eberhardu 1253. gadā slēgtajā Kursas dalīšanas līgumā.
Uz ziemeļiem un austrumiem no pilskalna atradusies vairākus hektārus liela senpilsēta, kur Pētera Stepiņa 1963. gadā vadītajos izrakumos konstatēts kultūrslānis no 5.–13. gadsimta. Atrastas dzīvojamo māju paliekas ar segtām māla krāsnīm, senlietas, kas liecina par zveju, metālapstrādi un lielā daudzumā patērētu gaļu.
Vārtājas pilskalns ar senpilsētu ir valsts nozīmes kultūras piemineklis – arheoloģiska senvieta, kur rakšana bez atļaujas ir aizliegta.
Saskaņā ar likumu, visas pēc 2013. gada atrastās senlietas līdz 17. gadsimtam ieskaitot, piemēram, rotas, ieroči, iedzīves priekšmeti, monētas, ir valsts īpašums. Atradējam piecu dienu laikā jāpaziņo Nacionālajai kultūras pārvaldei, bet senlieta pēc savas izvēles jānodod kādam no valsts akreditētajiem publiskajiem muzejiem. Godīgajam atradējam muzejs var izmaksāt atlīdzību, ko katrā gadījumā vērtē individuāli Kultūras ministrijas līmenī.
Par senlietas piesavināšanos fiziskajām personām paredzēts sods no 140 līdz 350 eiro, juridiskajām – no 1100 līdz 1400 eiro. Ja racējs bojājis kultūras pieminekli, draud pat nebrīve līdz diviem gadiem.
