Cēsīs katru dienu prasmes rāda viduslaiku amatnieki
foto: Cēsu pils
Cēsu pils dārzniece Līga Eglīte jau daudzus gadus kopj īstu viduslaiku dārzu.
Novadu ziņas

Cēsīs katru dienu prasmes rāda viduslaiku amatnieki

Kas Jauns Avīze

Cēsu pilī katru dienu līdz pat oktobrim varēs ne tikai apmeklēt pilsdrupas un aplūkot viduslaiku virtuves dārzu, bet arī sastapt gadsimtiem senu amatu meistarus darbnīcās, kas būvētas, izmantojot tradicionālus materiālus un tehnoloģijas.

Cēsīs katru dienu prasmes rāda viduslaiku amatniek...

Jau divas desmitgades pilī reizi gadā norisinās viduslaiku tematikai veltīts dzīvās vēstures sarīkojums. 1997. gadā šo tradīciju aizsāka Bruņinieku svētki, vēlāk turpināja Baltijas Viduslaiku festivāls, pēdējos gados – tematiskas Viduslaiku dienas.

Visu vasaru un vēl rudenī

Tagad Cēsu pilī viduslaiku vēsturi iedzīvinās visas vasaras garumā. Katru dienu no maija līdz oktobrim apmeklētāji var sastapt autentiskos viduslaiku tērpos ģērbtos pils ļaudis – dārznieci, spēļu meistaru un vairākus amatniekus.

Dzīvās vēstures norisēm izraudzīta plašā pirmā priekšpils. Tajā jau vairākus gadus pils dārznieces Līgas Eglītes pārraudzībā aplūkojams viduslaiku virtuves dārzs, kurā audzē tādus pašus dārzeņus, garšaugus un ārstniecības augus kā livoniešu dārzos 500 gadu tālā pagātnē.

Turpat netālu spēļu meistars aicina iepazīt viduslaikos iecienītas spēles un laika kavēkļus, pielaikot plākšņu bruņas, kas izgatavotas kā precīzas pilī atrasto bruņu kopijas.

Darbnīcas pēc sendienu parauga

Šīs sezonas jaunums priekšpilī – amatnieku darbnīcas, kas tapušas, izmantojot tradicionālus materiālus un tehnoloģijas. No koka brusām izgatavotais sienu karkass aizpildīts ar māla kleķi, grīdas veido akmens plātnes vai blietēts zemes klons, jumtus nosedz otrreiz izmantoti dakstiņi.

Lai varētu ilustrēt ēku tapšanas stāstu, daži sienu aizpildījuma laukumi apzināti nav pārklāti ar apmetumu, parādot sienas veidojošo klūgu pinumu un māla kleķi.

Darina ķemmes, traukus, apavus

Katru dienu darbnīcās savu arodu praktizē vismaz trīs amatnieki, un kopumā šovasar pils amatnieku saimi veidos ducis meistaru. Katrs pārstāv kādu viduslaikos populāru, bet mūsdienās bieži aizmirstu amatniecības nozari – piemēram, kaula un raga apstrādes meistars Viesturs darina ķemmes, spēļu kauliņus un citus sadzīvē izmantotus priekšmetus, kuru paraugus Cēsu pilī atraduši arheologi.

Amatnieks Ingmārs uz paša konstruētas virpas gatavo koka traukus, kurpniece Guna šuj ādas apavus, par paraugu izmantojot pils kultūrslānī atrasto apavu fragmentus.
Apmeklētāji varēs sastapt arī meistarus, kuri rādīs savas prasmes, apstrādājot akmeni, metālu, mālu, iegūstot krāsas, pinot virves un veicot agrīno iespieddruku.

Tēmas