Narkomāni, pensionāri, bezpajumtnieki: nezināmie aizgājēji izmaksā ap 18 000 eiro
Katru gadu Latvijā aizsaulē aiziet vairāki desmiti tā arī neatpazīti cilvēki, kurus apglabā bezvārda kapavietās pašvaldību kapsētās. Pērn šādi deviņās pašvaldībās apbedīti 52 mirušie, kam valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 17 766 eiro.
Jāteic, ka ik gadu sākumā tiek uzieti teju trīs reizes vairāk nezināmu aizgājēju nekā to, kurus apglabā kā nenoskaidrotus. Tas nozīmē, ka lielākā daļu neatpazīto mirušo agrāk vai vēlāk tiek identificēti.
Skaits samazinās
Piemēram, 2018. gadā policija uzskaitē ņēma 188 neidentificētus līķus, bet pašvaldības apglabāja 52 personas, 2017. gadā – attiecīgi 141 un 45; 2016. gadā – 137 un 49; 2015. gadā – 108 un sešdesmit trīs. Pirms vairāk nekā desmit gadiem neatpazīto mirušo skaits bija daudz lielāks – joprojām nav atpazīti četrdesmit 2004. gadā mirušo, sešdesmit 2005. gadā mirušo un 72 mirušie 2006. gadā. Šā gada pirmajos mēnešos atrasti četri neidentificēti mirušie – viens vīrietis pēc ugunsgrēka pamestā bunkurā Jūrmalā, Jomas ielā, sieviete Rīgā, Sila ielā, un divi vīrieši arī Rīgā – Satekles un Krasta ielā.
Visvairāk Rīgā un Liepājā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Likumu un Taisnību informē, ka pērn vislielākais neatpazīto līķu skaits bija Rīgā, kurai pērn par to apglabāšanu valdība piešķīra 14 083 eiro.
Liepājai šim mērķim piešķīra 918 eiro, Ludzas novadam – 600 eiro, Jelgavas pilsētai – 541 eiro, Ķekavas novadam – 474 eiro, Krustpils novadam – 425 eiro, Priekules novadam – 300 eiro, Mārupes novadam – 254 eiro, Līvānu novadam – 171 eiro.
Valdības izmaksātā kompensācija pašvaldībai pamatojas uz faktiskajiem izdevumiem, tā svārstās no 170 līdz 474 eiro par personu.
Pensionāri šķiras no dzīves...
Gita Gžibovska, Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste, atzīst: “Arvien biežāk gados vecāki cilvēki, nespējot atrisināt ekonomiskās vai citas problēmas, izdara pašnāvību. Šādām personām ne vienmēr ir dokumenti, un tās var tikt atrastas pēc ilgāka laika perioda, kad nav iespējams identificēt pēc izskata vai pirkstu nospiedumiem. Identifikācija pēc DNS datiem ir ilgstošs un dārgs process, kas ne vienmēr ir pozitīvs. Ekspertīzes, kurās jāsalīdzina konkrētu neatpazītu personu līķu DNS ar iespējamo radinieku DNS, var ilgt mēnešiem.”
Līķa uzglabāšanas termiņi morgā nav noteikti. Apglabāt var pēc atļaujas saņemšanas no Valsts policijas, ka ir veikti visi pasākumi (apskate, pirkstu nospiedumu noņemšana, ja ir iespējams, DNS paraugi, informācija ievadīta datubāzē), lai identificētu personu.
Apbedī arī vientuļos
Visvairāk neidentificēto mirušo ir vecāki par 50 gadiem, personas bez noteiktas dzīvesvietas, pensionāri un narkomāni. No tiem apmēram 70% ir vīriešu, 30% – sievietes.
Vislielāko bezpiederīgo kapavietu skaits ir Jaunciema kapos. Tajos ik gadu zemes klēpī tiek guldīti apmēram 300 nelaiķu. Tie nav tikai neatpazīti mirušie, bet arī cilvēki, kuriem nav radinieku. Rīgā neatpazīto un bezpiederīgo mirstīgās atliekas kremē un kapsulas ar viņu pelniem ierok zemē, mazākajās pašvaldībās mirušos apglabā tradicionālā veidā – zārkā.
