Pētījums: Latvijā 65% iedzīvotāju valsts pārvaldes negodprātības līmeni vērtē kā augstu
Latvijā 65% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas valsts pārvaldes negodprātības līmenis ir augsts, liecina Finanšu ministrijas (FM) un pētījumu kompānijas SKDS pētījums par krāpniecības apkarošanas aktualitātēm.
Vienlaikus 22% aptaujāto valsts pārvaldes negodprātības līmeni vērtē kā vidēju, 5% - drīzāk zemu, 1% - ļoti zemu.
Savukārt 45% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas biznesa sektora negodprātības līmeni ir augsts. Gandrīz trešdaļa jeb 27% respondentu biznesa sektora negodprātības līmeni vērtē kā vidēju, 6% - drīzāk zems, 2% - ļoti zems, savukārt 10% respondentu bija grūti novērtēt.
Kā liecina pētījuma dati, 43% aptaujāto neziņotu par krāpniecības situāciju, 42% respondentu ir pārliecināti, ka ziņotu, bet 15% nav vēl izlēmuši, kā rīkotos, ja zinātu par krāpšanos.
Pētījumā secināts, ka 65% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sūdzētos par krāpniecību, ja tas skartu viņus personīgi, 43% - gadījums skartu tuviniekus, 43% - gadījums vērtēts kā nekaunīga rīcība, 37% - gadījums ir nozīmīgs, 34% - garantija, ka vainīgie tiks saukti pie atbildības un 29% ziņotu par krāpšanos, ja ziņošana būtu anonīma.
Tāpat pētījuma dati atklāj, ka 8% respondentu būtu vienmēr gatavi demonstrēt kampaņas "#Atkrāpies!" attieksmi, 35% - biežāk jā, 21% - biežāk nē, 12% - nekad un 25% vēl nav izlēmuši.
Kā liecina pētījuma dati, visbiežāk par krāpšanos ziņotu latviski runājoša sieviete ar augstāko izglītību, kas strādā valsts pārvaldē.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš sacīja, ka trīs gadu pētījumu ciklā novērots, ka sabiedrība ir gatava ziņot un rīkoties tad, ja krāpniecība tieši aizskar cilvēku personīgi vai viņa tuviniekus. "Tomēr gana liela ir tā daļa cilvēku, kas uzskata - ar krāpnieku meklēšanu jānodarbojas tikai atbildīgajām iestādēm," uzsvēra Kaktiņš.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka daudzās Eiropas Savienības un arī pasaules valstīs ekonomiskā situācija ir labāka nekā Latvijā, jo paši iedzīvotāji iesaistās nodokļu nemaksāšanas ierobežošanā. "Ja rodas bažas, ka viņu kaimiņš varētu būt nodokļu nemaksātājs, tie vēršas pie atbildīgajām iestādēm un ziņo. Arī mūsu valstī šī tolerēšana pret nodokļu nemaksātājiem ir jābeidz," atzina Jaunzeme.
SKDS pētījumu veica šī gada februārī, tiešajās intervijās aptaujājot 1022 iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Jau ziņots, ka kustība "#Atkrāpies" sāk trešā gada informatīvu un izglītojošu kampaņu, kuras mērķis ir sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana par krāpšanu, ēnu ekonomiku un citām negodprātīgām darbībām kā arī par negatīvajām sekām, kādas tā atstāj uz katru indivīdu un valsts kopējo labklājības līmeni.
Šā gada kampaņā akcentēta nepieciešamība ziņot atbildīgajām iestādēm par gadījumiem, kad ir konstatēta negodprātīga rīcība vai radušās aizdomas par krāpšanu. Tādējādi iedzīvotāji tiek aicināti ne tikai iestāties par taisnīgumu, bet arī pasargāt citus no kļūšanas par negodīguma upuriem.
Šis ir trešais gads, kad atbilstoši AFCOS darbības stratēģijai 2017.-2019.gadam Latvijā tiek īstenota tiesībsargājošo iestāžu iniciatīva kopīgi sadarboties krāpšanas apkarošanas un sabiedrības izglītošanas jautājumos. Kustībā iesaistījušies vairāk nekā 70 dalībnieku - valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un uzņēmumi.
