Krišjānis Kariņš nešaubās par savas valdības stabilitāti
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nešaubās par savas valdības stabilitāti, - to politiķis uzsvēra intervijā Latvijas Radio. Saeima šodien lems par opozīcijas pieprasīto Kariņa demisiju. Pieprasījums saistīts ar Saeimas aicinājumu atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK), proti, opozīcija uzskata, ka šis uzdevums nav izpildīts.
Kariņš pieprasījumu novērtēja kā nepamatotu, jo valdība esot atzinusi, ka OIK ir jālikvidē un virzoties uz šo mērķi, taču to nevarot izdarīt nekavējoties, tāpēc tiekot meklēti risinājumi bez lielām negatīvām sekām.
Premjers pārmeta opozīcijai, ka šī pieprasījuma dēļ viņš netiekot uz Eiropas līmeņa tikšanos ar Ķīnas valdības pārstāvjiem, jo šajā laikā dosies uz Saeimu aizstāvēt savas pozīcijas demisijas pieprasījuma jautājumā.
Kā ziņots, opozīcijas pieprasījumu par Kariņa demisiju parakstīja no "KPV LV" izslēgtais Aldis Gobzems, "KPV LV" "iekšējie opozicionāri" Karina Sprūde un Linda Liepiņa, kā arī Uldis Augulis (ZZS), Jūlija Stepaņenko un vairāki "Saskaņas" deputāti.
Gobzems šos dokumentus ievietojis arī sociālajos tīklos, un kopumā šo ierosinājumu parakstījuši 11 deputāti. No Gobzema ieraksta sociālajos tīklos izriet, ka pieprasījums saistīts ar Saeimas aicinājumu atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK). "Saeimas dotie uzdevumi ir jāpilda. Un laicīgi, nevis kaut kad tad, kad ienāks prātā," pauž Gobzems.
"KPV LV" iekšējo opozicionāru, frakcijas deputātu Sprūdes un Liepiņas, parakstīšanās par Kariņa demisiju vērtējama kā pliķis sejā partijas pārējiem deputātiem un deleģētajiem ministriem, aģentūrai LETA pauda "KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš. Deputāts norādīja, ka pirms šis jautājums nav apspriests frakcijā, viņš nevēlas modelēt situāciju, kāda varētu būt politiskā spēka rīcība šajā situācijā.
Reizē politiķis pauda neizpratni, kāpēc deputātes "nāk uz frakciju", ja paraksta šāda veida dokumentu. Kaimiņš to vērtē kā provokatīvu rīcību un mēģinājumu eskalēt situāciju.
Kā ziņots, Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. EM sagatavotais informatīvais ziņojums iesniegts Saeimas Prezidijā, kurš to nodevis arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Intervijā telekanālam LNT Ministru prezidents Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozēja, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka EM divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus.
